Un tad kādam gudrajam ienāca galvā doma par konkurenci. Radošums pārvērtās par sacensībām. Sacīkstēm. Uzvarētājs saņem darbu.
Tagad ar šo ligu slimo visi. Tehnoloģijas attīstās elektronu ātrumā. Un mūsu nabaga pārslogotie neironi cenšas uzspēt. Lēmumi tiek pieņemti sekundes simtdaļas laikā. Ieraudzīji, iepatikās, padalījies, radīji vispārēju priekšstatu, notvītoji. Nav laika gaidīt vai šaubīties! Ķer brīdi! Galvenais uzspēt! Par sirdsapziņu kreņķēsies vēlāk.
Ak, jā, lai piesegtu savu pakaļu, neaizmirsti teikuma beigās ielikt smaidiņu. Katram gadījumam, ja nu esi pārspīlējis.
Nedēļa atvaļinājumā – tas ir labi. Mēnesis – nepiedodama greznība.
Šobrīd es ‘baudu’ piespiedu attālināšanos no manas iepriekšējās dzīves. Un šie ir labākie 6 mēneši manā mūžā.
Kad visu dzīvi esi pieradis skriet no zemā starta, šaujot no gurna un dejojot caur adatas aci, ir vērts uz savu dzīvi paskatīties no malas.
Ļoti “atvēsina”.
Izrādās, ka mana dzīve man nepatīk tik ļoti, kā es līdz šim domāju.. Es to saprotu ik pa laikam tiekoties ar saviem bijušajiem kolēģiem. Viņi metas man virsū, ar entuziasmu stāstot par saviem pēdējiem projektiem. Es cenšos ar cieņu klausīties viņu strīdos, kurš mazāk guļ un kurš biežāk ēd neveselīgās ātrās uzkodas. “Es kopš janvāra neesmu sievu redzējis”; “Es vairs kājas nejūtu”; “Es sen slimoju, bet jāpabeidz projekts, jo klients dodas atvaļinājumā” – viņi runā. Ko domāju es? To, ka viņi visi ir jukuši prātā. Viņi ir neprātīgi. Viņi ir tik ļoti atrauti no realitātes, ka tas vairs pat nav smieklīgi. Man bija šoks. Man likās, ka tas viss ir kāda afēra.
Ideja, kuru mēs cienām vairāk par visu, izrādās nieks. Plastmasas rotaļlieta reklāmai un tirdzniecībai. Vēl vairāk – tagad mums tā jāštancē atbilstoši ražošanas kvotām un grafikiem.
“No rīta mums klientam jāparāda 6 koncepcijas, tad viņš dodas atvaļinājumā. Maksā viņš tikai par vienu, tāpēc pārāk neiespringstiet, daudz laika netērējiet. Uzmetiet kaut ko. Viņa mīļākā krāsa – zaļa. Es uz klubu. Redzēsimies no rīta!”
Jūs kādreiz esat mēģinājis radīt ideju, kad pret jums pavērsts pistoles stobrs? Tā ir radošo ikdiena. Un kad esi ar šo darbu ticis galā “Atvainojiet, klients nevarēja ierasties uz tikšanos. Es viņam jūsu skices aizsūtīju uz skvoša klubu. Viņam patika zaļais variants. Viss, izņemot šriftu, tekstu, ideju un bildi. Un vēl, vai var logotipu lielāku uztaisīt? Ok, man jāiet pusdienās. ”
Esmu redzējis daudzus radošos. Alkohols, narkotikas, stress, šķirtas ģimenes, pat daži pašnāvības gadījumi. Cilvēki gluži vienkārši emocionāli un psiholoģiski nav radīti tik lielam naida daudzumam. Tajā pat laikā rinda ar jaunajiem, zinātkārajiem un gataviem par kapeikām strādāt reklāmistiem nebeidzas. Taču viņu entuziasms nav ilgs.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!