Tad mamma mazliet nomierinājās un nolēma, ka jāizmanto pašapkalpošanās kase. Viņa saprata, kādas runas šī situācija izraisīs. Uz viņu skatīsies kā uz to slinko sievišķi, kas nevarēja tikt galā ar bērniem, atcerēsies, kā ignorēja mazās meitas asaras.
Kad Teilore nonāca pie citas kases, vairs neizturēja un sāka pati gauži raudāt. Parastais gājiens uz veikalu vienmēr izvērtās piedzīvojumos, un tas tajā brīdī ļoti dusmoja viņu.
Mammas asaras netika neievērotas, ar Sofi sāka runāties kāda sieviete, centās aizvilināt domas un uzdeva ļoti daudz jautājumus. Meitene atkal pajautāja par čipsiem, bet sieviete mierīgi paskaidroja, kāpēc šodien būs jāiztiek bez tiem.
Teilore atzīstas, ka tajā brīdī viņu pārpildīja milzīga pateicība pret svešinieci.
Ir tik viegli aizvainot cilvēku, neko par viņu nezinot.
Nekad nevar zināt, kāpēc bērns nav noskaņojumā. Cik lielas problēmas var būt mājās vientuļajai mātei. „Mani sapratīs tikai mammas, kurām ir bērns ar tādu pašu sindromu.”
Viņa no sirds pateicās sievietei par atbalstu, kas bija tik ļoti vajadzīga. Svešiniece pavadīja viņas. Teilore uzskata, ka tādās situācijās mammām ir jāatbalsta citai cita.
Kā jūs domājat, vai mammai bija taisnība?
Avots: lemurov.net