«Pārpilnība nav tas, ko mēs saņemam. Tas ir tas, uz ko mēs sevi noskaņojam»
Dr. Veins Daiers
Attīstītas Dvēseles ir piedzīvojušas ļoti daudzas inkarnācijas uz šīs Zemes un, kā likums, ir izgājušas cauri visam cilvēcisko pardzīvojumu spektram. Laikā, kurā mēs dzīvojam, tās izlemj iemiesoties brīvprātīgo ķermenī, lai palīdzētu attīstīt un dziedināt cilvēci. Lai cik tas paradoksāli neizklausītos, tieši šīs Dvēseles atskārš, ka pārpilnība ir viena no jomām, kas tām padodas visgrūtāk visā viņu fundamentālajā uzskatu un vērtību sistēmā.
Kāpēc materiālā labklājība ir viena no grūtāk risināmajām jomām attīstīto, seno Dvēseļu dzīves ceļā?
Senās Dvēseles nes to dzīvju bagāžu, kurās tās saskārušās gan ar tumsību, nabadzību, gan ļaunprātīgu varas izmantošanu. Vistraumatiskākie šo dzīvju aspekti atstāj rētas Dvēselē, tāpat kā fiziskās traumas atstāj rētas uz ķermeņa. Daudz jaunākas, mazāk attīstītas Dvēseles, daudz vieglāk uztver naudu un mantu divu vienkāršu iemeslu dēļ: viņām ir milzīga interese par materiālo pasauli un tās vērtībām, un viņām ir mazāk šķēršļu, solījumu un iepriekšējo dzīvju karmas, kas varētu traucēt tās dzīvot parpilnībā.
Neskatoties uz to, cik daudz jauna materiālā labklājība jums varētu iemācīt – tas nenozīmē tikai to, cik daudz īpašumu, mašīnu un naudas jums pieder
Daudzi bagāti cilvēki cieš savā personīgajā dzīvē. No savas pieredzes – es labi atceros laiku, kad man bija viss, ko vien varēju vēlēties: lielisks dzīvoklis vienā no prestižākajiem miljonu pilsētas rajoniem, ģimene, stabils darbs, liela alga, kas ļāva to visu apmaksāt, ilgi atvaļinājumi un iespēja apceļot pasauli.
Es atceros, ka viena no manām senajām draudzenēm teica, ka labprāt atdotu ļoti daudz ko, lai varētu dzīvot tā, kā es. Ka mana dzīve ir viņas sapnis. Ar prātu es sapratu, ka viņai ir taisnība, taču tajā pat laikā jutos absolūti nelaimīga ar visu to, kas man bija. Es to visu varētu vienā acumirklī atdot par ko labāku. Ka ir tas “labākais”, es nevarēju pārliecinoši pateikt. Taču biju stingri pārliecināta, ka nevienam no maniem īstajiem “sasniegumiem” nebija nekādas nozīmes.
Labklājība nav vienkārši materiālā veiksme. Taču tajā pat laikā cilvēks nekļūst vairāk vai mazāk garīgs, būdams nabags vai nelaimīgs. Būt bagātam NAV grēks!
Daudzām attīstītām Dvēselēm ir jādziedina savs prāts no nepareiziem priekšstatiem un sociālajām programmām, un jāsaņem skaidrs priekšstats par to, ko patiesībā tām nozīmē labklājība. Senās Dvēseles bieži vien baidās no varas. Tās vēlas spēlēt drošu spēli, izvairoties no varas kārdinājumiem, lai parliecinātos, ka nekad nenodarīs ļaunu citiem un nenodos sevi, tā izvairoties no jaunām traumām. Šīs bailes no varas ir problēma Dvēseles līmenī un visbiežāk cilvēki paši to nesaprot Taču tas arī ir viens no galvenajiem blokiem ceļā uz labklājību.
Kamēr vien nebūs sācies darbs ar šiem blokiem, pat liels skaits afermāciju un pozitīvā domāšana nespēs aizskart mūs tik dziļi, lai būtu pietiekams efekts. Fiziskajā pasaulē šīs bailes no varas var tikt izspēlēts visdažādākajās formās: sākot no dzīves vecāku mājas pagrabā, līdz pat smagām atkarībām un noziedzīgiem nodarījumiem Solījumi un zvēresti no iepriekšējām dzīvēm ir labs piemērs tam, cik grūti ir sasniegt materiālo labklājību. Ja mums ir bijis daudz iepriekšējo dzīvju, kad esam dzīvojuši kā mūki vai mūķenes, iespējams, tas nozīmē, ka esam devuši nabadzības zvērestu, pat tad, ja paši to neatzīstam. Noteiktā laikā, kad tas varētu būt Dvēselei nepieciešams, mēs, protams, drīkstam izvēlēties vienkāršību un pieticību.
Kā pārvarēt nabadzības iemeslus un atgriezties labklājībā?
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!