Dažkārt šķiet, jo ātrāk kaut kur jātaisās, jo vairāk iespējamības, ka bērns sāks spītēties, protestēt un kļūs nevaldāms. Kāpēc nevar vienkārši piekrist?
Tā ir bērna instinktīvā rīcība ārējai kontrolei un piespiešanai. Bērni dara pretējas lietas tam, ko no viņiem gaida, nojauc robežas, neklausās, ignorē, taisa skandālu un runā pretī.
Kāpēc tā notiek?
Iedomājies. Esiet brīnišķīgā restorānā, ēd garšīgu ēdienu, patīkama atmosfēra. Negaidīti oficiants paziņo, ka ārdurvis ir nobloķējušās un nevar tikt ārā. Jūs esat spiests tur tagad atrasties – bet ne ēdiens, ne restorāns taču nav mainījies. Un tagad visas domas ir tikai par to, kā tikt ārā.
Cilvēks tā ir iekārtots – automātiski pretoties citu gribai un runāt pretī, kad jūt spiedienu vai pārlieku kontroli. Ar to ir iespējams cīnīties. Bērnam pašam jādod vairāk kontroles.
Izvēles situācija rada nosacījumus no kuriem bērns iegūst iespēju:
• iegūt noteiktu kontroles daudzumu pār to, kas notiek;
• apzināt un attīstīt patstāvību – bērni parasti izvēlās patstāvīgas darbības;
• attīstīt atbildības sajūtu par sevi un savu rīcību.
Nespiediet bērnu, lieciet viņam priekšā tādus uzdevumus, ar kuriem viņš ir gatavs tikt galā. Atcerieties, ka daudzi gudri cilvēki skolas laikā nesaprata, ko no viņiem grib, un tikai vēlāk strauji nonāca labākajās pozīcijās savā nozarē.
Piedāvājiet bērnam iespēju izvēlēties tā, lai tiktu panākta vajadzīgā darbība.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: