Lejiet ārā ananasu sulu, lūk, kāpēc.
Zinu vienkāršu salātu recepti ar šķiņķi. Un tieši – mājās palicis šķiņķis, neviens neēd. Domāju, ka pagatavošu tos. Salātos ir jāliek klāt ananasi – atvēru konservu iepakojumu, izņēmu augļus un paliek sula.
Dzert negribas, bet izliet ir žēl. Atcerējos par kēksiņu recepti, kuros pievieno ananasu vai apelsīnu sulu. Sāku gatavot visu nepieciešamo kēksiņiem, kuros kaut kāda iemesla dēļ no olām ir nepieciešams tikai dzeltenums. Olu baltumi palika pāri.Mest ārā žēl, bet glabāt? – tāpat pēc tam izmetīšu ārā. Padomāju un izdomāju, ka var taču bezē pagatavot. Nekā sarežģīta jau tur nav. Sarīvēju citronu miziņas – palika pāri citrons. Ja šodien neapēdīsim, sakaltīs. Citrons – tas taču ir vienkārši! Ideāla mērce salātiem. Salātos sagriezu pusi sīpola, mājās bija ikai lielie sīpoli. Palika pāri – ko ar to darīt?
Izlēmu pagatavot tomātu mērci klāt pie spageti, vairāk nebija nekā ko var ar sīpoliem sacept kopā. Atvēru tomātu pastas burku, pievienoju mērcei pusi. Bet otru pusi kur? Aizmirsīšu ledusskapī. Nolēmu par labu borščam, taču mājās nebija kāpostu.
Nācās braukt uz veikalu. Veikalā ātri nopirku tikai vajadzīgo: kāpostus, burkānus, siļķi, cīsiņus un desu, salvetes, veļas mazgāšanas līdzekli, galdautu (jo bija atlaide), čībiņas (arī atlaide!) un drošības pēc arī paketes, trīs iepakojumus.
Pa ceļam un veikalu iebraucu bankā, blakus tieši bija foto darbnīcā, tur izņēmu sagatavotās fotogrāfijas, no šuvējas izņēmu bikses, konditorejā nopirku bulciņas vīram brokastīm. Knapi visu uzstiepu augšā uz dzīvokli.
Uzvārīju boršču, vairs pat neievēroju, vai kas palika pāri. Iekritu dīvānā, mugura stīva, kājas sāp, rokas nejūtu…
Domāju – labāk būtu lējusi ārā to ananasu sulu!!!