Klasiskās astmas pazīmes ir atkārtotas elpas trūkuma epizodes ar klepu, sēcošu elpošanu un spīlēšanas sajūtu krūtīs. Tipiska ir minēto simptomu atkārtošanās saistībā ar ieelpojamiem kairinātājiem un alergēniem, fizisku slodzi (3–15 minūtes pēc tās!), kā arī nakts elpas trūkuma lēkmes. Simptomu pastiprināšanos parasti novēro saistībā ar vīrusu infekciju (saaukstēšanos). Elpas trūkums ir subjektīva sajūta, tāpēc nereti priekšplānā ir tieši klepus. Jāuzsver, ka pretēji izplatītajam uzskatam arī astmas lēkmes gadījumā pacienti elpas trūkumu pārsvarā izjūt ieelpā (!). Astmas simptomi ir mainīgi no stundas uz stundu, no dienas uz dienu, nedēļu, kā arī mēnešu laikā. Mēdz sacīt, ka katram astmas slimniekam ir “sava astma”.
Astmas diagnoze ir jāapstiprina speciālistam, kas eventuāli veiktu spirometriju pirms un pēc bronhus paplašinošu medikamentu inhalācijas, nepieciešamības gadījumā – arī citus testus.
Tiek uzskatīts, ka astmu nav iespējams izārstēt. Būs lasītāji, kas tam iebildīs: “Man kādreiz bija astma, bet nu jau gadus divdesmit es to neizjūtu!” Jā, šādu gadījumu ir daudz. Diemžēl astma ir tepat blakus. Piemēram, “saaukstēšanās” (vīrusu infekcijas) gadījumā elpceļu simptomi varētu būt izteiktāki un/vai ilgstošāki, arī astmas simptomi agrāk vai vēlāk var atjaunoties. Nokļūstot ekstrēmos apstākļos, piemēram, ugunsgrēka dūmos vai gāzu noplūdes gadījumā, ar lielu varbūtību tomēr gaidāma astmas lēkme.
Pat ja astmu nevar izārstēt, praktiski ikvienam astmas slimniekam iespējams panākt slimības norises kontroli. Šī mērķa sasniegšanai varētu ieteikt piecu soļu programmu:
- apzinies faktorus, kas pasliktina tavas astmas norisi;
- iemācies pazīt simptomus, kas liecina par astmas norises pasliktināšanos;
- lieto zāles atbilstoši sava ārsta ieteikumiem;
- zini, kā jārīkojas astmas uzliesmojuma (lēkmes) gadījumā;
- palūdz savam ārstam rakstisku personisko astmas ārstēšanas plānu.