Un vēl ir dažādas situācijas un garastāvokļi. Reizēm tev gribas kļūt par liktenīgo sievieti, reizēm – par draisku skuķi. Bet ar vecumu tam visam nav nekāda sakara. Grūti iztēloties vecumu, kad pēkšņi nevarēs valkāt muļķīgas kedas, košus krekliņus vai džinsus. It kā uz birkas, uz kuras dotas norādes par apģērba gabala tīrīšanu vai mazgāšanu, būtu rakstīts arī, ka to aizliegts valkāt sievietēm pēc noteikta vecuma sasniegšanas.
Ģērbties atbilstoši vecumam – tas nav par apģērbu, tas ir par pašsajūtu. Ja tev ir labi garā kleitā un augstpapēžu kurpēs, tas nozīmē, ka tas ir tavs apģērbs. Ja vēlies uzvilkt rozā krekliņu, kuru valkāji vēl mācoties universitātē, tad bez sirdsapziņas pārmetumiem dari to. Vienalga, vai tev ir 30, 40 vai pat 70 gadi.
Ne velti mēs tagad redzam aizvien vairāk modernu „vecenīšu” kuras burtiski staro savos neprātīgajos un skaistajos tērpos. Viņas it kā pārliecina, ka arī mums pēc 40 būs vēl vairāki desmiti aktīvas un pilnvērtīgas dzīves gadu, nav nekāda vajadzība pielaikot vecumu jau tagad. Ir jāsaprot un jājūt, ka viss mainās un mums ir šis laiks.
Un šajā dzīvē drīkst valkāt muļķīgu apģērbu vai balles kleitas, ceļojot pa pasauli. Drīkst vēlreiz apprecēties un uzvilkt kāzu kleitu, par kādu esi sapņojusi visu mūžu. Drīkst valkāt svārkus ar džinsiem, vedot mazbērnus uz mūzikas nodarbībām. Un vispār, visu, ko vēlies, būtu tik vēlēšanās darīt un mainīt kaut ko: pilsētu, stilu, valsti vai sienu krāsu guļamistabā.
Mūs cenšas salikt pa plauktiņiem, stingri norādot, ko mums valkāt. Kāpēc jāklausās tādos padomos? Nekautrējies par to, kā tu ģērbies. Ja tev tā ir ērti, ja patīk pašai savs attēls spogulī, tad neko nevajag mainīt tikai dēļ skaitļa, kas redzams tavā pasē. Vai tas būtu šodien, rīt vai pēc 70 gadiem!
Ko tu domā par to?