Sabiedrības dāma facebook dalījusies kādā situācijā “iz dzīves”:
Palīdzēt vs nepalīdzēt.
Sen jau neesmu ķērusies pie “pildspalvas un papīra lapas”, bet dzīve piespiež, tā sacīt.
Vēl nesen lasīju medijos, ka cilvēki mēdz nereaģēt, ja kādam uz ielas kļuvis slikti, un vienkārši paiet garām. Sociālās (eksperimentālās) reklāmas bieži redzamas arī FB, kur redzam, kāda ir attieksme pret palīdzības lūdzējiem, kas ir situēti vai trūcīgi ģērbušies. Šo reklāmu mērķis ir nepaiet otram garām, vai ne?
Vārdu sakot, steidzos savos ikdienas darbos, uzņēmusi tempus, kad redzu, ka vecs vīrs izmisīgi sauc pēc palīdzības, jo viņam slikti, tūlīt ģībšot, un vajagot izsaukt ātro palīdzību. Es, pats par sevi saprotams, to daru, un tad nu mēs kopīgi gaidām. Kamēr gaidām, noskaidrojam, ka viņa māsīcu arī sauc Ļena, tāpat kā mani. 🙂
Atbrauc beidzot ātrā palīdzība. Tā un tā, mani beigās norāja, ka nav ko lieki traucēt mediķus un ka nav ko visiem palīdzēt, jo ne visi esot cilvēki. Maigi izsakoties, apjuku. Es nepateicu viņiem, ka, muļķe tāda, arī naudiņu iedevu… Un, ja nu viņš būtu tur arī palicis? Tad kura atbildība tā būtu? Pagalam dīvaina situācija.
Kādas ir Jūsu domas, draugi? Vai es rīkojos nepareizi?