“Civildienesta likumā katram ierēdnim ir skaidrs darba apraksts. Katrs daudz maz kompetents ierēdnis absolūti ģeniāli māk ģenerēt sava darba atskaites atbilstoši amata aprakstam. Jūs pamēģiniet atlaist kādu ierēdni, kurš tiešām nestrādā. Tas ir tuvu neiespējami!” polittehnologs Jurģis Liepnieks norādīja RīgaTV 24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot plānu valsts pārvaldes reformā samazināt ierēdņu skaitu par 6%.
Liepnieks raidījumā pauda viedokli, ka civildienesta likums padara birokrātijas ierobežošanu ļoti sarežģītu. “Birokrātija ir tāds organisms, kurš ir visu laiku jāsamazina. Tā ir tāda mūžīga valsts pārvaldes problēma. Birokrātija tev pretojas, tu pretojies birokrātijai, un jūs cenšaties viņu samazināt. Tas viss nav tik vienkārši, jo mums ir civildienesta likums,” apgalvoja polittehnologs.
Tā kā civildienesta likumā ir precīzi amatu apraksti, ierēdņiem ir viegli uzrakstīt atskaites, kas atbilst šiem aprakstiem. “Katrs daudz maz kompetents ierēdnis, pat ja viņš ir ārkārtīgi neapzinīgs un nepatriotisks, absolūti ģeniāli māk ģenerēt sava darba atskaites atbilstoši amata aprakstam,” raidījumā skaidroja Liepnieks. Tieši tāpēc ir grūti novērtēt, kurš ierēdnis strādā cītīgi un kurš nē, to ņemot par pamatu ierēdņa atlaišanai:
“Jūs pamēģiniet atlaist vai novērtēt kādu ierēdni, kurš tiešām nestrādā. Tas ir tuvu neiespējami. Atlaist viņu uz civildienesta likuma pamata nav iespējams. Tas vienkārši neeksistē.”
Liepnieks valsts pārvaldes reformu un reorganizāciju redz kā teju vienīgo instrumentu birokrātijas samazināšanai. “Mums jātaisa šāda veida koncepcijas, šāda veida politikas plānošanas pasākumus, kuri paredz reorganizācijas, jo tas ir vienīgais, kā jūs civildienesta ietvaros varēsiet to izdarīt,” uzskata polittehnologs.