Vienu rītu, kad es gulēju, tētis sita mammu un teica, kas viņa par māti, ja ir ielene, bet mamma teica, ka es tāpat esmu nevēlams bērns un viņa grib izbaudīt savu dzīvi, jo iepriekš nevarēja, kad mani bija jāpieskata. Mani vecāki izšķīrās un es tagad dzīvoju pie omes, jo mamma strādā, bet tētis aizbrauca uz Angliju. Šī vasara bija pati sliktākā no visām, jo es biju nelaimīgs.`
Pēc domraksta es aprunājos ar savu audzēkni par šo un noskaidroju vai mājas viņu sita, viņš atbildēja, ka vienreiz, jo viņš bez atļaujas paņēma konfektes. Protams es meklēju vecākus, lai aprunātos, bet izņemot vecmāti es nesastapu nevienu. Tēvs ir ārzemēs, bet māte pazudusi kaut kur, dzīvo citā pilsētā.
Viss kolektīvs, saka, ka vajagot samierināties, jo vecākus nevar dabūt rokās, bet es tā nevaru. Es vēlos aprunāties ar šiem vecākiem, viņi lauž mazas dvēselītes dzīvi. Viņš mācās manā klasē un es nevaru samierināties ar to, ka viņš katru dienu uz skolu nāk nelaimīgs. Kādam ir padomi, kā sadabūt rokās vecākus? Izmēģināju visu, māte telefona numuru nomainījusi, tēvs neceļ klausuli. Lūgums padalīties ar šo ziņu!
Avots: dope.lv