Video ar aizkustinošu stāstu par sievieti Fox noskatījušies apmēram trīs miljoni cilvēku. Un tam ir iemesls – šajā gadījumā nav iespējams palikt vienaldzīgam!
Valērija Votsa cerēja uz māmiņas laimi un prieku, bet viņas sapņi nepiepildījās. Šis ilgi gaidītais bērns piedzima miris. Vēlāk intervijā Fox News, Valērija pastāstīja kā apmēram nedēļu pirms dzemdībām juta, ka kaut kas ar bērnu nav kārtībā. Viņš pārstāja spārdīties un kustēties, lai gan visu grūtniecību bija ļoti aktīvs. Dzemdību laikā tika konstatēts, ka ir sažņaugusies nabassaite, un tas prasījis bērna dzīvību.
Tāpat kā jebkura gaidoša mamma, Valērija gatavojās bērna piedzimšanai iepriekš: nopirktas drēbītes, gultas piederumi un, protams, gultiņa. Bet, kad viņa atgriezās mājās viena pati bez mazuļa, visas šīs lietas vienkārši kairināja viņu un vēl vairāk pastiprināja skumjas. Tad Votsa nolēma organizēt tā saukto “garāžas izpārdošanu”.
«ASV šāds tirdziņš ir ļoti populārs formāts, lai atbrīvotos no nevajadzīgām lietām: dažreiz tas tiek rīkots tieši mājās, dažreiz īpašās vietās.»
Gultiņa, protams, bija nozīmīgākais un vērtīgākais priekšmets, kas tika izlikts pārdošanai, bet Valērija nevarēja nedomāt par bērnu, kad to ieraudzīja. Sieviete nolēma, ka atbrīvošanās no tās vismaz daļēji atvieglos viņa sāpes. Īpaši tāpēc, ka gultiņa iepatikās kādam pārim.
Sieviete, kas bija tik apmierināti ar gultiņu, piegāja un jautāja Valērijai, cik vecs ir viņas dēls, ja viņiem vairs gultiņa nav vajadzīga. Nobālējusi viņa teica, ka zēns piedzimis jau miris, un nav paspējis tajā pagulēt. Pa ceļam uz mājām sieviete pastāstīja savam vīram par Votsas skumjām, un Džeralds Kumpula nolēma pasniegt skumju nomāktajai māte nelielu dāvanu.
Viņš nolēma pārvērst skumjas atmiņas PIEMIŅĀ…
Vīrietim bija zelta rokas. No gultiņas viņš izgatavoja… brīnišķīgu krēslu. Nedēļu vēlāk viņš zvanīja pie Valērijas mājas durvīm un pasniedza viņai dāvanu, lūdzot pieņemt to kā svētu atmiņu par mazuli. Negaidījusi šādu rīcību Vatsa sāka raudāt turpat uz sliekšņa ar vārdiem: “Dievs, kāda svētība, ka pasaulē ir vēl tādi labi cilvēki kā jūs!”
Mātes sāpes, zaudējot savu bērnu, ne ar ko nevar salīdzināt, bet šādas darbības palīdz tās mazliet mazināt, un dažreiz pat- izdzīvot. Jā, dalīta bēda ir mazāka bēda. Džeralds varēja gultiņu atstāt sev, pārveidot to un pārdot, bet tomēr viņš veica tik nesavtīgu un laipnu žestu.
Tagad, sēžot krēslā, Valērija citādāk izdzīvo sava dēliņa nāvi. Vieglāk, gaišāk. Un viss pateicoties cilvēkam, kuru viņa bija redzējusi vien vienu reizi mūžā!