Šonedēļ pāris dienu Liepājas pludmale gandrīz visā garumā bija nosēta ar ļoti lielu daudzumu beigtu zivju, lielākoties apaļo jūras grunduļu. Par to, kā zivis tur radušās, domas dalās.
Otrdien ap pusdienlaiku Komunālās pārvaldes traktortehnika izskalotās zivis ar visu jūraszāļu kārtu stūma kaudzēs, lai pēc tam vestu uz atkritumu poligonu “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Dažu dienu laikā ar to visu varēs tikt galā, sola Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls. Beigtās zivis klājušas pludmali, sākot no Dienvidu mola, gandrīz visā tās garumā. Tādā daudzumā izskalotas zivis līdz šim Liepājā A. Štāls vēl neesot redzējis. Jau rakstīts, ka daudz beigtu apaļo jūrasgrunduļu liedagā Liepājā un arī citur piekrastē mētājās arī pagājušā gada jūnijā, bet tik daudz to toreiz neesot bijis.
Grunduļa mūžs nav bezgalīgs, tie mirst, sasniedzot četru piecu gadu vecumu, saka zivju pētnieks Ēvalds Urtāns. Šie, no siltākām jūrām ar kuģiem ievazātās invazīvās sugas pārstāvji, desmit gadu laikā, kopš tie te pastiprināti manāmi, ļoti reti pārsniedzot 25 centimetru garumu un ceturtdaļkilograma svaru, tāpēc varot secināt, ka tik lieli tie arī sava mūža laikā izaugot. Tad tie mirst vai arī pēc nārsta vasarā ir palikuši bez spēka un stiprākā vējā tiek izskaloti krastā, skaidro Ē. Urtāns.
“Tā kā apaļo jūras grunduļu ir ļoti daudz, tad ir lielāka iespēja tos izskalot lielā vairumā. Būtu tikai daži simti kilogramu, tad dzīvnieki visu apēstu, bet tagad tie nespēj visu notiesāt un cilvēks izskalotās zivis ievēro.” Jūrā pie Kurzemes krastiem šo zivju ir ļoti daudz, norāda Ē. Urtāns. “Tūkstošiem tonnu. To daudzums Latvijas ūdeņos pārsniedz mencu nozvejas apjomu.” Invazīvās zivis dodas virzienā uz Rīgas jūras līci, izplatoties ar ātrumu 30 kilometri gadā.
Iepriekš viņš dzirdējis, ka pārmetumus par krastā izmestām zivīm velta zvejniekiem, kuri tā varētu būt atbrīvojušies no lieka loma. “Es pievienojos zinātnieku uzskatam, ka grunduļi, tāpat kā stagari, aiziet bojā un, ja tuvāk krastam, tad tos izmet. Un zvejnieki nav vainīgi.”
Avots: liepajniekiem.lv