Nepacietība ir mūsdienu cilvēku raksturojoša spilgta iezīme. Tās cēlonis ir bailes pazaudēt savas dzīves laiku. Mēs mūždien steidzamies, nemitīgi atrodamies stresa stāvoklī un dzīvojam ar sapņiem par nākotni. Tagadne zaudē savu nozīmi. Mēs esam pārliecināti, ka, ja steidzīgi nerīkosimies, tad nesasniegsim savus mērķus.
Šajā rakstā atradīsi atbildes uz jautājumu, kā tikt galā ar satraucošo steigu.
Iesākumam uzskaitīsim galvenos nepacietīga cilveka apgalvojumus. Ja tajos atpazīsi sevi, tātad šis stāsts domāts tev.
— Man bieži katastrofāli pietrūkst laika, lai pabeigtu savus darbus.
— Ļoti bieži steigā es izmētāju vai salaužu savas lietas.
— Mani radinieki (draugi, kolēģi) visu dara pārāk lēnām, tāpēc man bieži nākas viņus pasteidzināt.
— Es neieredzu gaidīt.
Hosē Stīvens, grāmatas “Transforming Your Dragons: How to Turn Fear Patterns into Personal Power” autors, piedāvā nepacietīgiem cilvēkiem veikt 7 svarīgus soļus, kas palīdzēs kļūt pacietīgākiem.
1. solis. Kādu daļu sava laika pavadi neplānojot.
Nepacietīgi cilvēki necieš, kad, kā viņiem šķiet, laiks tiek pavadīts velti. Pamēģini pavadīt kādu laika sprīdi tā, kā nebiji plānojis. Vari vienkārši to “nosist” – kaut vai pusstundu, neko nedarot, pasēdi uz soliņa.
2. solis. Pabūt klusumā.
Pamēģini kādu laiku pabūt absolūtā klusumā. Izslēdz televizoru, radio, aizver logus, lai tevi netraucētu pilsētas troksnis. “Atslēdz” pastāvīgo domu plūsmu savā galvā. Un klausies klusumu. Vari ieslēgt klusu, mierīgu mūziku, vai apsēsties strautiņa malā, klausoties tā burbuļošanā.
3. solis. Samazini ārpasaules ietekmi uz savu iekšējo pasauli.
Pacenties pēc iespējas mazāk laika pavadīt internetā vai pie televizora. Labāk vairāk laika velti savai ģimenei – saviem tuvajiem cilvēkiem.
4. solis. Palēnini savas kustības.
Kā likums, nepacietīgiem cilvēkiem ir asas kustības un ātra runa. Pamēģini kļūt nedaudz lēnāks un padari savas kustības līganākas. Ja vajag, vari vērsties pie kāda speciālista, kas tev palīdzēs.
5. solis. Pavadi laiku vienatnē ar sevi.
Šajā laikā droši vari “laist muļķi”. Vāļāties zālē, pasēdēt uz soliņa, vērot cilvēkus, padziedāt, pazīmēt. Šīs darbības un “nekā nedarīšana” ļaus tev sajust savu ESĪBU, nevis “darbību”.
6. solis. Trenē savu uzmanību.
To var darīt ar dažādu vingrinājumu palīdzību. Piemēram: lēnām, pa vienam velc ārā no kastītes sērkociņus un skaiti tos. Pēc tam, tāpat pa vienam, skaitot līdzi, liec tos atpakaļ kastītē. Tavas domas centīsies pārslēgties uz kaut ko citu, tāpēc skaiti.
Vēl viens vingrinājums: tajā piedalās divi cilvēki. Dalībnieks A stāsta dalībniekam B kaut ko par sevi. Pēc pāris minūtēm dalībnieks B cenšas atkārtot stāstīto. Ja pirmais dalībnieks uzskata, ka stāstījums ir bijis nepilnīgs, viņš vēlreiz atkārto to, un tā turpinās līdz brīdim, kad otrais dalībnieks precīzi ir atkārtojis visu, ko dzirdējis.
7. solis. Pavadi visu dienu, neskatoties pulkstenī.
Pavēro, vai tava laika izjūta pateiks tev priekšā pusdienas laiku vai laiku, kad jādodas gulēt. Einšteins un daudzi citi zinātnieki ir pierādījuši, ka laiks ir relatīvs jēdziens. Tas var izstiepties un sarauties, tā ritējums var paātrināties un palēnināties. Apzinies to.