«Vispirms es tev skaidri un gaiši pateikšu vienu lietu. Tu mīli slimības. Katrā ziņā, lielāko daļu no tām. Tu lieliski tās izmantoji, lai varētu just žēlumu pret sevi un pievērst sev uzmanību. Tajos gadījumos, kad tu tās nemīlēji, tas notika tikai tadēļ, ka tās aizgāja pārāk tālu. Tālāk, kā tu varēji tās iztēloties.
Tagad pamēģināsim saprast to, ko tu noteikti jau zini, ikviena slimība ir tevis paša radīta.
Šodien pat paši parastākie ārsti saprot to, ka cilvēki paši sevi padara slimus. Daudzi to dara neapzināti. Tāpēc tad, kad tie saslimst, viņi nezin savu ciešanu iemeslu. Tas tiek uztverts tā, it kā to kāds būtu viņiem “piespēlējis”, nevis viņi paši to radījuši.
Tas notiek tāpēc. ka vairums cilvēku pa dzīvi iet neapzināti (un tas attiecas ne tikai uz veselības jautājumiem).
- cilvēki smēķē un pēc tam brīnās, kāpēc saslimst ar vēzi
- cilvēki ēd dzīvniekus un taukus un brīnās, kāpēc viņiem ir aizsērējušas artērijas
-
cilvēki visu savu mūžu dusmojas un brīnās, no kurienes viņiem sirds kaites
-
cilvēki nežēlīgi konkurē, atrodas nemitīgā stresā un brīnās, kāpēc kļūst paralizēti
Sākumā neredzamā patiesība ir tajā, ka vairums ļaužu ar savu nemieru paši sevi noved līdz nāvei. No visām prāta aktivitātes formām, nemiers ir viena no briesmīgākajām aiz naida, kas ir milzīgs graujošs spēks.
Nemiers ir bezjēdzīgs. Tā ir bezjēdzīga savas prāta enerģijas tērēšana. Tas rada bioķīmiskas reakcijas, kas kaitē ķermenim – sākot no kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem, līdz pat infarktam. Tiklīdz cilvēks parstāj būt nemierīgs, veselība uzreiz uzlabojas.
Naids ir visbriesmīgākais graujošais prāta stāvoklis. Tas saindē ķermeni un tā sekas ir praktiski neatgriezeniskas.
Bailes ir pretmets visam tam, kas tu patiesībā esi, un tāpēc tās vienmēr pretdarbojas tavai fiziskajai un prāta veselībai. Bailes tas ir pārspīlēts nemiers.
Nemiers, naids, bailes kopā ar pašu radītajiem – trauksmi, rūgtumu, neiecietību, savtību, skaudību, nelabvēlību, vēlmi nosodīt, apvainot — tas viss šūnu līmenī uzbrūk ķermenim.
Tādos apstākļos uzturēt veselu savu ķermeni nav iespējams.
Līdzīgi pie tādām pašām fiziskām problēmām noved iedomība, izdabāšana savām kaprīzēm un alkatība.
Līdzīgi pie tādām pašām fiziskām problēmām noved iedomība, izdabāšana savām kaprīzēm un alkatība.
Jebkura slimība sākumā rodas prātā.
Tavā dzīvē nenotiek nekas, kas iepriekš nebūtu bijis tavā prātā kā doma. Domas ir kas līdzīgs magnētiem, kuri sev pievelk darbības.
Doma ne vienmēr var būt tik acīmredzama, kā piemēram “Es noteikti noķeršu kādu briesmīgu slimību.”. Doma visbiežāk mēdz būt smalkāka par, piemēram, šo: “Es neprotu dzīvot”, “Mana dzīve ir vienas vienīgas problēmas”, “Es esmu neveiksminieks”, “Dievs mani sodīs”, “Man ir līdz kaklam tāda dzīve”.
Domas ir ļoti smalka, ļoti spēcīga enerģijas forma. Vārdi – mazāk smalka, blīvāka forma.
Darbības ir visblīvākā enerģijas forma. Darbības – tā ir enerģija ļoti blīvā fiziskā formā spēcīgā kustībā.
Kad tu domā, runā un dari, vadoties no negatīvajiem uzstadījumiem, kā piemēram: “Es esmu neveiksminieks”, tu iekustini milzīgu graujošu enerģijas plūsmu. Būs dīvaini, ja saņemsi vieglu saaukstēšanos. Tas ir mazākais, kas var notikt.
Ir ļoti grūti pretstāvēt negatīvo domu ietekmei, kad tās jau ieguvušas fizisku formu. Ne neiespējami, bet ļoti, ļoti grūti. Lai to izdarītu ir nepieciesama ļoti spēcīga TICĪBA. Tas prasa milzīgu pārliecību par Visuma pozitīvo spēku – lai kā Tu to sauktu: Dievu, Dievieti, Visumu, Absolūtu, Sākotnējo Spēku, Pirmcēloni, vai vēl kaut kā. savādāk.
Dziedniekiem ir tāda ticība. Tā ir tā TICĪBA, kas kļūst par Absolūto Zināšanu. Tā zin, ka tava sūtība ir būt vienotam, pabeigtam tieši šajā momentā. Arī šīs Zināšanas pārvaldīšana ir doma – ļoti spēcīgas iedarbības doma. tai ir pietiekami daudz spēka, lai gāztu kalnus, nerunājot par molekulām tavā ķermenī. Lūk, kāpēc dziednieki var izdziedināt un bieži vien to izdarīt pat no attāluma.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!