Noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene aicina valsts politiskās vides līderus izvērtēt premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPLV) atbilstību augstajam amatam.
Ņemot vērā, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) nolēma izslēgt Gobzemu no zvērinātu advokātu rindām un, it sevišķi, Gobzema turpmākus nomelnojošus izteikumus par nogalināto advokātu, Bunkus ģimene preses paziņojumā aicina valsts politiskās vides līderus izvērtēt Gobzema pārstāvēto vērtību un uzvedības atbilstību premjera amata standartiem.
«Gobzems daudzkārt ir atklāti nomelnojis nogalināto zvērinātu advokātu un pat pēc padomes lēmuma, turpināja agresīvus, faktos nebalstītus un godu aizskarošus izteikumus par Mārtiņu un Bunkus ģimeni kopumā. Gobzema reakcija uz LZAP lēmumu, mūsuprāt, parāda politiķa divkosību, saskatot it kā neētisku rīcību citos, bet savu rīcību, nomelnojot nogalinātu cilvēku, uzskatot par normālu,” norāda Bunkus ģimenes locekļi.»
Ģimene uzskata, ka šādi uzskati neatbilst premjera amata kandidāta pārstāvēto vērtību un reputācijas standartam. “Premjera amata kandidātam ir jākalpo par politiskās kultūras labo piemēru, jāaizstāv tiesiskums valstī un ētikas vērtības. Gobzema kandidatūra ir pretrunā šiem nosacījumiem Latvijā un starptautiski sūta skaidru signālu, ka morāles un tiesiskuma vērtības Latvijā netiek ņemtas vērā nopietni,” norāda advokāta brālis Kristaps Bunkus.
Gobzems iepriekš vairākkārt nogalināto administratoru nosaucis par bandītu. Gobzems sociālajā tīklā “facebook” vēl šonedēļ apgalvoja, ka viņa nākšana pie varas nozīmēs Bunkus shēmu atklāšanu, kur liela daļa gadījumu sadarbības saites ved tieši un galvenokārt advokāta Romualda Vonsoviča virzienā.
Kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, kā arī 1.novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus. Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13.novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs jeb izslēgšana no advokatūras.
Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 13.novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts. Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28.novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt.