Kāds Matīsa ielas “Čilli Picas” apmeklētājs dalījies ar ārkārtīgi nepatīkamu pieredzi šajā ķēdes ēdināšanas iestādē.
Neapmierinātais apmeklētājs sūdzību portālā raksta:
“Apmeklējām ar ģimeni “Čili pizza” Matīsa ielā. Pavērās briesmīgs skats! Virtuvē trauku mazgātāja strādāja bez formas, savās drēbēs, kurās arī viņa gāja smēķēt, viesmīle strādāja apavos bez zeķēm. Kā arī uz mērcēm, kuras pienes pie galdiņiem bija notecējis termiņš, vienai no mērcēm termiņš vispār nebija uzlikts, un arī eļļai bija uzlīmēts vecais termins ar pagājušo mēnesi un blakus uzlīmēts jaunais.
Vēl paņēmām burgeri līdziņemšanai, kuru apēda bērns,beigās pamanīju,ka gaļa ir pilnībā jēla!
«Apkalpošana vienkārši briesmīga, viesmīle, kura strādā ne pirmo dienu, pat nezin kādas mērces ēdienā, skumji! Lai viesmīlis pienāktu pie galdiņa, jagaida minūtes 15(tikuntā viesmīlis ir jāpasauc,savādāk jau tevi “neredz”), kaut gan savā starpā gan viesmīļiem ir laiks parunāt un pasmieties! ))»
Ēdieni jāgaida minūtes 40, bet zāle diezgan pustukša. Divi viesmīļi, katram pa 4 galdiņiem, kas nemaz nav daudz. Pats esmu strādājis agrāk šajā jomā un viens pats ticis galā ar 10 galdiņiem! Cilvēki, kas nāca pēc mums, viesmīle visiem teica, ka jāgaida stundu ēdieni (kuri tāpat bija piedeguši), kaut gan (atkārtošos) zaparas nebija vispār! Laikam ļoti viesmīle negribēja strādāt.
Desertu atnesa pirmo, (saldējumu), bet pamatedienus pēc ilga laika. Dzērieni arī ļoti ilgi jāgaida, pat ja tas ir ūdens. Vienkārši briesmīgs serviss, pat nevar salīdzināt kāda apkalpošana bija agrāk čili picās.”
Kāds komentētājs gan sūdzību bargi kritizējis:
«Cik nožēlojami, ka daži savā slinkumā riskē ar savu un bērnu veselību! Vai tas ir normāli, ka ģimene aiziet uz restorānu, tur “Pavērās briesmīgs skats!”, un tā vietā, lai dotos uz normālu vietu paēst, viņi:- ir gatavi pacietīgi gaidīt 15 min oficiantu + 40 min ēdienu,
– nopētīt visu personālu, kā kurš ģērbjas un iet smēķēt,
– veikt PVD funkcijas izpētot paškontroles uzlīmes,
– un pēc tā visa vēl arī ēst slikti pagatavotu ēdienu!
Izskatās, ka rakstītājs ir vai nu rūdīts mazohists, vai arī garīgi slims cilvēks, kurš ir gatavs mocīties, lai tikai pēc tam varētu pasūdzēties. Es varētu saprast, ja tas tiktu darīts ASV un pēc šāda apmeklējuma sekotu tiesas darbi ar sešciparu kompensāciju, bet šajā gadījumā adekvātu motivāciju atrast ir praktiski neiespējami.»