Par ko jūs domājiet, kad dzirdiet vārdu “Sibīrija”? Daži iedomājas leknu zaļumu, mežus un plašu dzīvnieku daudzveidību.
Tomēr, lielākā daļa domā par neticami bargām ziemām, lielu sniega daudzumu un grūti izbraucamu apkārtni. Sibīrijā temperatūra nereti pazeminās līdz -40 un -5 grādiem.
Jebkurš pieaugušais cilvēks, būdams pie pilna saprāta, saprot, ka šādos laika apstākļos nevar atstāt ārā bērnu, taču notika tieši tā un šis neticamais stāsts norisinājās Altaja novadā, Krievijā.
Māte atstāja savu divgadīgo dēlu uz mājās sliekšņa, kad temperatūra aiz loga jau bija noslīdējusi zemāk par -20 grādiem.
Izredzes, ka bērns pārdzīvos nakti šādā aukstumā nebija, un tad šai stāstā uzradās negaidīts personāžs, kam bija atvēlēta īsta sargeņģeļa loma.
Suns, kas dzīvoja mājās, pamanījis uz lieveņa atstāto bērnu, laikam saprata, ka bērnam draud lielas briesmas.
Suns uzgūlās bērnam virsū, un viņa spalvas un ķermeņa siltums palīdzēja noturēties aukstumā veselas divas dienas.
Pēc divām dienām kaimiņi pamanīja uz mājas lieveņa gulošo suni, piegāja pie mājas, lai pārliecinātos, vai viss kārtībā. Atrodot zem suņa spalvām bērnu, viņi uzreiz saprata situācijas nopietnību.
Neskatoties uz četrkājainā drauga varonīgo rīcību, mazajam puisītim bija ļoti slikts vispārējais stāvoklis.
Tomēr bērns, neticamā kārtā izdzīvoja un pilnībā atlaba. Lotevskas rajona iedzīvotāji suni tagad sauc par “varoni” un “glābēju.”
Bērna mātei, kura tika saukta pie atbildības, draud cietumsods un vecāku tiesību atņemšana. Viņa pārradās četras dienas pēc tam, kad kaimiņi puisēnu bija atraduši.
Šim stāstam būtu pavisam citas beigas, ja par bērnu neuzņemtos rūpes šis suns. Atkal un atkal suņi mums pierāda savu uzticību un gatavību ziedoties – iet caur ugunu un ūdeni, lai sargātu mūs, cilvēkus.
Sibīrijā šis nav pirmais gadījums, kad suns izglābj bērnu. Trīs gadus atpakaļ trīsgadīgā Karīna Čikitova kādā attālā ciemā Sahas republikā, Krievijā izgāja no mājām kopā ar suni un pazuda.
Tajā apvidū ir daudz vilku un lāču.
Kad, pēc nelaimīgās bērna pazušanas bija pagājušas 9 dienas, viņas suns atskrēja uz kaimiņu ciemu pēc palīdzības. Meitenīte, kas visu šo laiku pārtika no ogām un gulēja zālē, spēja izdzīvot tikai pateicoties savam draugam.
Gudrais suns parādīja glābējiem ceļu, kuri tad arī atrada trīsgadīgo meitenīt. Tā bija neticama laime un atvieglojums viņas vecākiem!
Bērnam nebija nekādu nopietnu traumu, tikai odu kodumi. Suns aizsargāja viņu pa naktīm un meklēja, kur drošāk, kamēr neatveda glābējus.
Šodien abi bērni ir dzīvi un veseli tikai pateicoties saviem uzticamajiem draugiem – suņiem, šiem varonīgajiem un uzticamajiem dzīvniekiem!
Varbūt jums arī ir kāds neticams stāsts par cilvēka labāko draugu?