manaOga.lv
  • Latvijā
  • Izklaide
  • Pasaulē
  • Padomi
  • Attiecības
  • Veselība
  • Ģimene
  • Receptes
  • Skaistums
Aktuāli
Ko nepieciešams darīt sievietēm pēc 50 gadu vecuma,...
Izrādās līdz šim es nepareizi mazgāju spilvenus. Kā...
Visus šos gadus es putraimus uzglabāju nepareizi. Omīte...
Kā sievietei pēc 50 ģērbties pavasarī, lai izskatītos...
Man ir pāri 40, bet tikai tagad uzzināju,...
Manai mīļākajai jakai spalīsa rāvējslēdzējs. Kā to vienkārši...
7 lietas, ko vari paņemt no viesnīcas ar...
Kas jādara, lai arī pēc 40 gadu vecuma...
Draudzene izskaidroja, kuras lietas nevajag pirkt veikalā, lai...
Ventspilniece: “Pie mājas piebrauca ugunsdzēsēji un ātrie. Es...

manaOga.lv

  • Latvijā
  • Izklaide
  • Pasaulē
  • Padomi
  • Attiecības
  • Veselība
  • Ģimene
  • Receptes
  • Skaistums
AttiecībasĢimene

Par ko bērni nestāsta

Par ko tad stāsta mūsu nu jau par pieaugušajiem kļuvušie bērni, kuri, iespējams, nu jau paši kļuvuši par vecākiem? Viņu vēstījums saviem vecākiem parasti ir samērā vienkāršs…

Kad es pati biju tikko izaugusi līdz pusaudža vecumam, redzēju filmu, kuras galvenais varonis rakstīja vēstuli savam nākotnes “es” par to, kāds vecāks pieaugot viņš gribētu kļūt. Viņam šķita, ka tad, kad viņš izaugs, tad, sekojot sava tēva piemēram, viņš pārstās saprast savu bērnu. Es pat neatceros filmas nosaukumu, kā arī to, ar ko šis stāsts beidzās, bet man toreiz ļoti gribējās sev uzrakstīt kaut ko līdzīgu, lai es pēc tam vienmēr varētu atskatīties un atcerēties, kā tas ir – būt pusaudzim. Diemžēl es to tā arī neizdarīju, pusaudža vecums prasīja savu, un tikšanās ar vienaudžiem toreiz šķita daudz svarīgākas par refleksiju saistībā ar savām attiecībām ar vecākiem.

Par ko klusē pieaugušie bērni

Un, lūk, pēc daudziem gadiem, vai nu analizējot savu attiecību ar vecākiem vēsturi, vai arī, uzklausot savus klientus, es nonāku pie secinājuma, ka atskatoties atpakaļ, mēs no saviem vecākiem vēlētos pavisam vienkāršas lietas.

Es nekad neesmu redzējusi, ka kāds klients, jau būdams pieaudzis, raudātu par to, ka viņam kaut ko tā arī nenopirka. Vai – ka ģimenē bija maz naudas. Vai – ka vecāki nebija tik kolosāli, lai tos mierīgi varētu iepazīstināt ar saviem draugiem. Es nedzirdēju žēlojamies par to, ka tētis tā arī nekļuva par korporācijas vadītāju, bet mamma nebūt nebija tik skaista kā fotomodele. Vai – ka viņi vai plīsa no lepnuma par to, ka viņu vecākiem tas viss tomēr izdevās. Neviens ne reizi neminēja to, ka viņš zina – mamma viņu mīlēja, jo bērnībā pirka daudz rotaļļietu vai vadāja pa Eiropu.

Par ko tad konsultācijās runā nu jau par pieaugušajiem kļuvušie bērni, kuri, iespējams, nu jau paši kļuvuši par vecākiem? Viņu vēstījumi saviem vecākiem parasti ir samērā vienkārši:

  • Pieņem mani tādu, kāds es esmu;
  • Nesalīdzini mani ar citiem un sevi;
  • Cieni to, ko es daru, pat ja man tas sanāk ne pārāk labi;
  • Pavadi ar mani laiku: tas man ir daudz svarīgāk par tavām darba virsstundām vai sterilu tīrību mājās;
  • Cieni manu telpu un manas robežas;
  • Pievērsiet man uzmanību arī tad, ja jums ir problēmas;
  • Neķīvējieties viens ar otru manā klātbūtnē – man var būt bail;
  • Cieniet un interesējieties arī par manu viedokli;
  • Dzīve nav tikai pastāvīga uzkopšana un mājasdarbu gatavošana;
  • Esmu šausmās, kad tu nodari sāpes manam ķermenim;
  • Es tevi mīlu un nepārmet man pretējo;
  • Nedod man apvainojošas iesaukas, es tās atcerēšos visu dzīvi, utt.

Šo sarakstu varētu turpināt, taču, kā jau no tā noprotams, šeit nav prasību pēc tā, ko tā visiem spēkiem vēlas nodrošināt vecāki: labākais bērnudārzs, labākā skola, labākais tālrunis, labākās drēbes un labākās rotaļlietas. Bērnam, protams, ir patīkami to visu saņemt, bet tas ir sekundāri. Kā mēdz teikt – pašas labākās lietas pasaulē nav lietas.

Un ko tad darīt tiem pieaugušajiem, kuru vecāki viņiem nav iedevuši šo pašu svarīgāko? Pirmkārt, pārstāt to gaidīt no viņiem vai jebkura cita, jo tas ir bezjēdzīgi, un tā vietā to dot pašam sev: cienīt to, ko darāt, sev nepārmetot; cienīt savu telpu un robežas; atcerēties, ka arī jūsu viedoklis ir ļoti svarīgs, vienvārdsakot, kļūt pašam par tādu vecāku, kura kādu iemeslu dēļ jums trūkst.

Avots

 

Par ko bērni nestāsta was last modified: marts 14th, 2019 by Oga
1
Facebook Twitter Google + Pinterest
Iepriekšējais raksts
Gardais banānu – jogurta kēkss ar valriekstiem
Nākamais raksts
Mans personīgais «pietiekoši labas mammas» saraksts

Citi lasīja

Neuzņemieties svešas problēmas

23/02/2018

Vīrs piedalījās sievas dzemdībās… Atklāta vēstule, kas...

22/11/2017

Šķirta vīrieša padomi precētajiem!

22/03/2017

Ja vien es sevi mīlētu

01/10/2018

Ko Jums gribētu pastāstīt jaundzimušais

11/03/2017

Sieva izskrēja no mājas un pameta vīru...

07/08/2020

Kā pārliecināt bērnu klausīt bez asarām un...

21/09/2018

Biežākie dzemdību priekšvēstneši

24/04/2017

“Mūsu meita saslima ar bērnu cerebrālo trieku...

05/02/2018

Kā nodarbināt bērnu pavasara brīvdienās: 10 atvērtās...

05/03/2017

Seko mums

Oga




Populārākais

  • Ko nepieciešams darīt sievietēm pēc 50 gadu vecuma, lai justos laimīga un skaista katru dienu

  • 10 labākie pupiņu salāti: sātīgi, gardi un barojoši

  • Kā mājas apstākļos attīrīt asinsvadus

Jaunākais

  • Ko nepieciešams darīt sievietēm pēc 50 gadu vecuma, lai justos laimīga un skaista katru dienu

  • Izrādās līdz šim es nepareizi mazgāju spilvenus. Kā tos mazgāt pareizi, lai būtu sniegbalti tīri

  • Visus šos gadus es putraimus uzglabāju nepareizi. Omīte izskaidroja, kā to darīt pareizi

Citāts

Citāts ir burtisks izraksts no kāda teksta vai precīzi atkārtoti kādas personas vārdi.

Follow Me

Facebook
  • Facebook
  • Twitter

@2017 - ManaOga.lv Informācijai ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. ManaOga.lv neuzņemas atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto informāciju. ManaOga.lv publicētās informācijas tālākizmantošanas gadījumos atsauce ar pilnu saiti ir obligāta.


Back To Top