Kas bērniem par Jums NAV jāzina
Ja runa iet par pārmērīgu godīgumu attiecībās starp vecākiem un bērniem, ir lietas, kuras bērniem par jums NAV jāzina. Bērniem nevajadzētu zināt par vecāku intīmajām detaļām un noslēpumiem. Pirmkārt, tas attiecas uz seksuālajām attiecībām. Jā, bērni zina, ka šādas attiecības pastāv, tomēr: “Laulības dzīves guļamistabas durvīm ir jābūt cieši noslēgtām.”
Tāpat bērniem nav jāzina par pirmslaulību romāniem, attiecībām un vecāku mīlestībām. Ja māte stāsta bērniem par savām pirmslaulību attiecībā, tad viņa tēvam kā autoritātei atņem spēku.
Parentifikācija
Šis termins ir nācis no angļu valodas vārda “parents”, kas tulkojumā nozīmē vecāki. Burtiskā nozīmē tas apzīmē procesu, kad funkcionāli bērni kļūst par vecākiem saviem vecākiem. Šis apgrieztās hierarhijas variants visbiežāk rodas ģimenēs, kurās ir alkoholisms vai narkomānija kādam no vecākiem.
Piemērs: Ja tēvs no kaut kā ir atkarīgs un viņam ir dēls, tēvs un māte šādās ģimenēs bieži ir infantili, tāpēc bērnam jākļūst par vienīgo pieaugušo un jāuzņemas atbildība par ģimenes pastāvēšanu. Bērns pieņem lēmumus, viņš ir atbildīgs par ģimenes robežām. Šajā gadījumā stingras robežas izskatās šādi: nevienam nevajadzētu zināt, ka tēvs ir atkarīgs, tāpēc neviens nedrīkst nākt uz māju. Šādam bērnam, parasti, nav draugu. Viņš vada slēgtu “pieaugušo” dzīvi. Šī ir apgriezta hierarhija, kurā bērna statuss ģimenē ir augstāks par vecāku.
Vēl viens parentifikācijas piemērs: mātes priekšlaicīgās nāves gadījumā meita viņu funkcionāli aizvieto un līdz ar to vairs nav meita. Daudzus sieviešu darbus viņa veic jau no mazotnes, rūpējoties par tēvu. Viņa bieži kļūst par funkcionālu māti savam vīram.
Hierarhijas traucējumi radniecības apakšsistēmās
Tas notiek kā identifikācijas rezultāts, kad vecākais bērns uzņemas atbildību par vecāku apakšsistēmu, un tajā pašā brīdī uzņemas atbildību arī par bērnu apakšsistēmu (jaunākajiem bērniem).
Vai arī vēl viena iespēja: ja bērnu apakšsistēmai nav hierarhijas, nav līdera un pakļautā, vecāki un jaunākie bērni ir vienlīdzīgi. Tas notiek tad, ja viens no vecākiem stingri un autoritatīvi ietekmē bērnus, apvienojas koalīcijā ar bērnu apakšsistēmu un tādējādi vājina otru vecāku.
Mīļie vecāki!
– kad Jūs draudzējaties ar saviem bērniem, kad sūdzaties par savu pieaugušā dzīvi, kad pierādāt savu nespēju tikt galā ar zaudējumiem un sakāvēm;
– kad bērna dvēselē radiet plaisas ar savu vientulību, un piespiežat bērnu slēpt savu būtību;
– kad, sava egoisma vadīti, jūs vainojat bērnu neuzticībā un pieprasiet kukuli par “bezmiega naktīm” uzmanības vai līdzjūtības veidā, –
jūs atņemiet bērna ne tikai vecākus, bet atņemat bērnam arīdzan viņa DZĪVI, jo, kamēr bērns kalpo jūsu PIEAUGUŠĀ vajadzībām, viņš neizdzīvo savu bērnību vai jau pieaugušo dzīvi pilnvērtīgi.
Avots: econet.ru