Daži lieliski aktiera un rakstnieka Stīvena Fraja padomi ikvienam no mums.
Galvenais, par ko es vēlētos būt pārliecināts, ka mūsu pasaulē vērtīgāka par talantu, enerģiju, mērķtiecību, spēju koncentrēties un visu parējo, ir labestība.
Jo vairāk pasaulē būs labestības un dzīvesprieka, jo labāka kļūs pasaule. Bet visi lielie vārdi – labdaris, taisnīgums, patiesība, ir punduri, salīdzinājumā ar labestības diženumu.
Atmet centienus noskaidrot to, kas tad kopīgs ir visiem veiksmīgiem cilvēkiem.
Labāk paskaties, kas vieno visus neveiksminiekus: viņi visu laiku runā tikai par sevi. «Man jāizdara tas, man vajadzīgs tas…» — piermie divi vārdi parasti ir «man vajag». Tāpēc, ka viņus neviens nemīl, un tāpēc, ka viņi nekad nesaņems to, ko vēlas, dēļ sava mūžīgā «man vajag, es, mans»… Interesējies par apkārtējiem, izmanto savas acis, lai ieraudzītu pasauli sev apkārt, ne tikai sevi pašu, un tu atkopsies, kļūsi interesants un pievilksi sev cilvēkus. Jo cilvēki tiecas pēc siltuma un šarma, ko izstaro tie, kam patiesi interesē cilvēki.
Daudzas reizes es liku roku uz krūtīm, lai sajustu, kā zem to astmātiskajām trīsām sitas sirds motors, elpo plaušas, cirkulē asinis. Šajās sajūtās mani izbrīnīja tas, cik milzīgs ir mans spēks. Ne tikai brīnumains, bet patiesi milzīgs spēks. Spēka vienkārši dzīvot un pretoties grūtībām ir pietiekami daudz, bet es sajutu, ka man ir kļuvis vairāk spēka radīt, pavairot, priecēt, iedvesmot un mainīt.
Reiz es gandrīz vai izdevu grāmatu noderīgo padomu žanrā. Tās nosaukums būtu: «Stīvens Frajs – par to, kā kļūt laimīgam: veiksme garantēta!». Cilvēki, kuri to nopirktu, atklātu, ka tā sastāv no tukšām lapām un tikai pirmajā ir rakstīts: «Pārstāj sevi žēlot – un tu būsi laimīgs!». Bet parējās lapas būtu paredzētas zīmējumiem vai interesantu ideju pierakstīšanai – lūk, tāda būtu šī grāmata, un tā būtu taisnība. Tā vien gribētos iekliegties: «O, cik viss ir vienkārši!» Bet, nē, patiesībā nav viegli pārstāt sevi žēlot, tas ir ļoti grūti. Jo mums vienmēr sevis ir žēl, galu galā visa Esības Grāmata ir tieši par to.
Dažkārt par garastāvokli un jūtām, man palīdz domāt tas, kā mēs domājam par laika apstākļiem.
Lūk, nedaudzi, acīmredzami fakti: laika apstākļi ir reāli, tos mēs nevaram izmainīt tā vienkārši, vēloties lai tie izmainās. Ja ir tumšs un līst lietus, tātad ir tumšs un līst lietus, un mēs to neizmainīsim. Krēsla un lietus var turpināties nedēļām, taču reiz atkal uzspīdēs saule. Pietuvināt šo dienu nav iespējams, taču saule parādīsies, un tā diena būs pienākusi.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!