Liepājas tiesā protestēts spriedums lietā par smagu miesas bojājumu nodarīšanu zīdainim.
“Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka apelācijas sūdzību iesniegusi Liepājas pilsētas bāriņtiesa un cietušā bērna advokāts, kā arī prokuratūra.
Jau rakstījām, ka vardarbībā pret zīdaini apsūdzēta bērna māte – 23 gadus vecā Anna Marija Meļņikova un viņas bijušais dzīvesbiedrs 37 gadus vecais Aivars Brunavs, kurš gan nav meitenītes bioloģiskais tēvs.
Saskaņā ar apsūdzību A. Brunavs laika periodā no 2014. gada augusta līdz 2014. gada novembra sākumam alkohola reibumā un dusmu uzplūdā par to, ka zīdainis raud, kliedzis un sitis meitenītei ar roku pa dibenu, kā arī seju, aplicis bērnu uz vēdera un spiedis viņa seju spilvenā, tādējādi smacējot un nomācot mazuļa raudāšanu. Lai apklusinātu bērnu, saķēris viņu aiz žokļa un spiedis ciet zīdaiņa muti vai ar pašas meitenītes kājas pēdiņu sitis mazulim pa seju, traumējot lūpu un smaganas, kas sākušas asiņot.
2014. gada 2. novembrī Brunavs atkal lietojis alkoholu, un vakarā, kad septiņus mēnešus vecā meitenīte atkal raudājusi, viņš saķēris bērnu aiz abām rokām, vilcis pa dīvānu no viena gala līdz otram, pēc kā gultas galā zīdaiņa rokas atlaidis – meitenīte nokritusi uz grīdas un atsitusi galvu. Vēlāk slimnīcā bērnam konstatēts smadzeņu satricinājums un paura kaula lūzums – smagi miesas bojājumi, kas bīstami dzīvībai.
A. Brunavam prokuratūra cēla apsūdzību par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, kā arī par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, ja tās izdarītas pret personu bezpalīdzības stāvoklī. Savu vainu viņš atzina tikai daļēji.
Dusmās pret savu mazo meitiņu vardarbīgi izturējusies arī A. Meļņikova – kliegusi, situsi ar roku pa dibenu, spiedusi zīdaiņa seju spilvenā. Tāpēc arī viņa apsūdzēta par vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo. Sieviete gan savu vainu neatzina. Pēc notikušā A. Meļņikovai un A. Brunavam bērna aprūpes tiesības ir atņemtas un meitenīti adoptējusi jauna ģimene. Taču apsūdzētā sieviete pagājušogad atkal dzemdējusi meitu.
A. Meļņikovai tiesa piesprieda 220 stundu ilgu piespiedu darbu, savukārt A. Brunavu atzina par vainīgu nevis tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanā, bet gan bērna traumēšanā aiz neuzmanības, kā arī par vardarbību pret mazgadīgo. Kā galīgo sodu viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un diviem mēnešiem. Taču sods noteikts nosacīti un uz cietumu vīrietim nebūs jādodas, ja vien divu gadu pārbaudes laikā viņš neizdarīs jaunu noziegumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.