ASV valdība ceturtdien internetā publiskoja tūkstošiem līdz šim slepenu lietu par prezidenta Džona Kenedija slepkavību 1963.gadā, bet vairākas lietas paturēja slepenībā to tālākai izvērtēšanai nacionālās drošības apsvērumu dēļ.
Nacionālais arhīvs paziņoja, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumiem ir atslepenojis 2891 lietu, kas saistītas ar atentātu pret Kenediju Teksasas štata Dalasas pilsētā 1963.gada 22.novembrī.
Kenedija pētnieki atzina, ka atslepenotie dokumenti diez vai ļaus izdarīt kādus nopietnus atklājumus vai atspēkot sazvērestības teorijas par šo atentātu.
Atslepenotās lietas plašā diapazonā ietver Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) ziņojumus vairāku gadu gaitā, intervijas ar sabiedrības pārstāvjiem, kas mēģinājuši sniegt kādus pavedienus par Kenedija slepkavību vairākas nedēļas un pat mēnešus pēc tās, un daudz ko citu.
Tramps savā memorandā paziņoja, ka ir piekritis pagaidām neatslepenot vairākas ar šo slepkavību saistītas lietas, lai tās vēl tiktu izvērtētas.
ASV administrācijas ierēdņi, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka vairums pieprasījumu par šo lietu izvērtēšanu ir saņemti no Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) un FIB.
“Izpildvaras departamenti un aģentūras ir man ierosinājuši, ka ir jāturpina zināmas informācijas rediģēšana nacionālās drošības, likumsargāšanas un ārlietu apsvērumu dēļ,” sacīja Tramps.
“Man šodien nav citas izvēles, kā pieņemt šo rediģēšanu, lai nepieļautu potenciāli neatgriezenisku kaitējumu mūsu valsts drošībai,” teica Tramps.
Prezidents deva šīm aģentūrām sešus mēnešus līdz nākamā gada 26.aprīlim, lai tās šajā laikā pamatotu, kāpēc šie dokumenti nav publiskojami.
Avots: focus.lv