2. Sāciet ar galveno.
Cilvēki (īpaši sievietes) mīl uzsākt sarunu it kā attālināti, ar spilgtām detaļām, garām atkāpēm. Savukārt vīrieti (īpaši tad, ja tēma sarežģīta), tas tracina. Galvenokārt tāpēc, ka viņš nesaprot, kura informācija šajā stāstā ir svarīga un kura – mazsvarīga, un viņš nesaprot, uz ko sieviete “velk”. Smadzenes aktīvi sāk ģenerēt hipotēzes, galva sāk kūpēt un pēc brīža “uzsprāgst” Vīrietis “bez galvas”, kā jūs noteikti saprotiet, fiziski nav nekāds sarunu biedrs.
Kā būt? Pašu galveno pasakiet pirmo. Jūs vēlaties parunāt par viņa attieksmi pret jūsu mati? Tad tā arī pasakiet: “Dārgais, es vēlos parunāt par tavu attieksmi pret manu māti”. Vēlaties uzzināt, no kurienes tas garais mats uz viņa žaketes atloka? Tā arī jautājiet: “Es vēlos uzzināt, kas tas par garo matu uz tava žaketes atloka!”
Nevajag, tikai tāpēc, lai saņemtos drosmi, iešūpoties un staipīt gumiju. Uzreiz ķerieties pie lietas!
3. Skaidri formulējiet tēzes.
Ļoti bieži vispār nav skaidrs, ko sieviete grib. Sākumā viņa stāsta par savu draudzeni, kurai vīrs nopircis kažoku. Pēc tam – par savas kolēģes lielisko atvaļinājumu siltajās zemēs. Pēc tam pārllec uz pārmetumiem par to, ka trūkst vīra uzmanības. Pēc tam prātuļo par to, ka viņai nav ko mugurā vilkt. Kopumā vīrietis vispār nespēj saprast, ko viņa grib panākt.
Vēl vairāk – uz tiešiem jautājumiem viņa neatbild. Bet, ja arī atbild, tad pārsvarā tikai ar pārmetumiem: “Tu mani nemīli” un asarām.
Vēl piedevām sievietes mēdz briesmīgi interpretēt faktus – ziedus vīrietis viņai nedāvina “vispār nekad”, bet tos, ko dāvina, tie neskaitās. Tas vīrieti “galīgi piebeidz”.
Kāpēc sievietes tā dara? Nekādu ļaunu nolūku taču nav – viņas sāk sarunu ne jau tāpēc, lai kaut ko nolemtu, bet gan tāpēc, lai izteiktos (Ir tāds humora raidījums «Уральские пельмени», un tur reiz bija tāds joks: “Es nopirku kleitu ne jau tāpēc, lai to valkātu, bet tāpēc, lai nopirktu!” ) 🙂
Faktiski, sieviete domā sarunas procesā. Un tieši tāpec viņai sarunas nobeigums var būt arī nesaistīts ar sarunas sākumu. Vienkarši dialoga gaitā domu gājiens pamainījās.
Tā ir arī vīriešiem, taču mēs, acīmredzot, sliktāk pārvaldām sarunu valodu, un tāpec cenšamies visu sākumā apdomāt, piemeklēt pareizos vārdus, noformulēt domu, un tad runāt.
Mēdz būt visai amizanti gadījumi, kad sieviete tikai no rīta saprot, ko vēlējās no šīs sarunas. Skaidrs, ka vīrietis to sapratīs tikai vēlāk un, protams, tas viņu tracina.
Ļoti bieži sievietes aprobežojas tikai ar fakta konstatāciju. “Tu daudz strādā”, “Mēs nekur kopā neejam”, “Tu mani necieni kā personību” u.t.t. Dažkārt no šis fakta konstatācijas ir skaidrs, ko sieviete vēlas, taču visbiežāk nākas uzminēt. Skaidrs, ka ne visiem uzreiz izdodas uzminēt, un tad šādas sarunas tracina. Nav daudz cilvēku, kuriem patīk justies kā idiotiem.
Par laimi to visu var labot. Apsēdieties un izdariet nelielu darbiņu. Uzrakstiet savas tēzes, tā, it kā gatavotos lekcijai. Skaidri noformulējiet prioritātes, noformulējiet svarīgākos punktus, salieciet akcentus un uzrakstiet savu lēmumu.
Kad doma būs noformulēta konkrēti un skaidri, to būs daudz vieglāk pateikt sarunā, vīrietis to sadzirdēs un sarunai būs rezultāts.
Noslēgums
Pat tad, ja jūsu vīrietis no sarunas izvairās, ir iespēja nogludināt ceļu un tomēr sākt apspriest sarežģītos jūsu attiecību jautājumus. Mācieties sarunāties ar vīrieti, un viņš pieradīs ar jums runāt par visām svarīgajām lietām.
Piezīme vīriešiem:
Vispar jau, vīri, arī mēs varam izrādīt vairāk pacietības un cieņas, un uzklausīt savu mīļoto sievieti. Pat tad, ja viņa neievēro šo “instrukciju”. Runā, ka tad, kad cilvēki viens otru mīl, viņi vienmēr paiet viens otram solīti pretī.
Avots: gintafiliasolis.wordpress.com