“Tu” vienmēr svarīgāks par “es”. Mīlestība Tev vienmēr nozīmē ciešanas, stresu un nemieru par citu personu. Pasaulei un apkārtējiem nav nozīmes, jo svarīgas ir tikai Tavas pašreizējās attiecības. Iespējams, Tu mīli par daudz. Iespējams, Tu esi palikusi atkarīga no “mīlestības”.
“Es vēršos pie sievietēm, jo riska grupā pārsvarā atrodas sieviešu dzimtas pārstāves. Vairumam sieviešu ir ļoti būtiskas attiecības starp cilvēkiem, un no tām izriet sievietes laimes sajūta un apmierinātība ar dzīvi. Savukārt vīrieši biežāk nonāk atkarībā no alkohola, azartspēlēm, narkotikām, seksa un pornogrāfijas. Salīdzinot ar šiem atkarības veidiem atkarība no mīlestības šķiet pavisam nevainīga, vai ne? Tomēr jebkura atkarība var izraisīt traģiskas sekas, pat nāvi.
Mīlēt par daudz
Sievietes, kuras mīl par daudz, pastāvīgi koncentrējas uz otru personu, nepārtraukti par to domā, prognozē tās rīcību, cenšas uzminēt tās vēlmes un vajadzības. Šīs sievietes zaudē kontaktu ar sevi, savu “es”. Viņām ir lielām grūtībām nākas apzināties savas vajadzības. Savukārt to apmierināšana vienmēr saistās ar vainas sajūtu.
Šīs sievietes velta sevi citiem, atsakās no savām interesēm un sapņiem par labu cita cilvēka (piemēram, vīra, bērna vai vecāka) vēlmēm. Tas viss nepieciešams, lai šo cilvēku padarītu laimīgu un noturētu pie sevis. Šīs sievietes ilgojas būt “ideālas”.
Katrīna nekad neiziet ārā pēc plkst.17, jo gaida brīdi, kad vīram būs jāpasniedz siltas vakariņas. Viņai nav laika attiecībām ar citiem cilvēkiem. Katrīna nemitīgi dzīvo apdraudētības stāvoklī, baidoties zaudēt vīra pieķeršanos. Tas viņu pamudina censties visu kontrolēt.
Pārmērīgi kontrolēt nozīmē, piemēram, bieži zvanīt otram, lai vienmēr būtu lietas kursā, kurš viņš uzturas un ko dara. Neveselīga mīlestība liek uzņemties atbildību par otras personas dzīvi un tās jūtām. Šādas sievietes “uzsūc” savu dzīvesdraugu skumjas, dusmas vai vilšanos, tomēr nespēj apzināties savas emocijas. Viņu ikdiena ir nebeidzama “kalpošanas” un “uzupurēšanas” rinda, tādēļ viņas bieži kļūst par manipulācijas un vardarbības upuriem.
Vaina sevī
Sievietes, kuras “mīl par daudz”, katrā problēmā meklē savu vainu. Viņas neuzticas intuīcijai, kas liek skaidrot, ka kaut kas nav kārtībā. Viņas atkal un atkal attaisno otru cilvēku, lai viņš paliktu “ideāls” vai vismaz “labojams”.
Šo sieviešu dzīves moto ir “palīdzēt”. Viņas parasti izvēlas palīdzošas profesijas, kļūstot par medmāsām, ārstiem, pedagogiem vai psihologiem. Dot viņām nākas vieglāk nekā ņemt. Bieži viņas dāvā citiem tieši to, ko vēlētos saņemt pašas. Patiesībā viņas ilgojas pēc mīlestības, siltuma un tuvības, tomēr vienlaicīgi no tās baidās. Viņu rīcību motivē paniskas bailes no pamestības, vientulības un tukšuma.
Tā nav nejaušība
Pārmērīga “mīlestība” nav nejaušība. Vērojot attiecīgā tipa sievietes, var viegli pamanīt, ka viņas bieži izvēlas par dzīvesbiedriem emocionāli vēsus vīriešus vai arī vīriešus, kuriem vienmēr kaut ko “vajag”. Tie var būt “mūžīgie zēni” vai vīrieši-agresori. Savukārt līdzsvaroti vīrieši šādām sievietēm šķiet garlaicīgi un neatraktīvi.
Lai uzturētu sevi “formā”, emocionāli atkarīgas sievietes ilgojas pēc spēcīgām un neprognozējām emocijām, un nestabilās attiecībās tās ir garantētas. Cīņa par vīrieša uzmanību pārvēršas par viņu dzīves misiju un ļauj izvairīties no pašu jūtām, vēlmēm un vajadzībām. Šo mehānismu būtu vieglāk saprast, izpētot to, kas noticis sievietes vecāku mājās.
Parasti šīs sievietes nāk no ģimenēm, kurās netika apmierinātas viņu emocionālās vajadzības. Viņu vecāki ir daudz strādājuši. Pat fiziskas klātbūtnes brīžos māte vai tēvs nav veidojuši ar bērnu sirdskontaktu, kā rezultātā maza meitene ir cietusi no tukšuma sajūtas. Iespējams, kāds no tuviniekiem nebija emocionāli klātesošs atkarības vai psihiskas slimības dēļ. Dzīvot zem viena jumta ar atkarīgo nozīmē atrasties neprognozējamu emociju virpulī. Vēlāk šis modelis neapzināti tiek pārnests arī savā ģimenē.
Kā sev palīdzēt?
Lai atbrīvotos no emocionālas atkarības, jāmaina destruktīvais attiecību modelis. Praksē tas var nozīmēt attiecību pārtraukšanu ar atkarības “objektu” vai arī stingru robežu novilkšanu. Šis ir ļoti smags solis, kas tikai iezīmē reālas pārmaiņas.
Nostājies patiesībā
Lietas būtība ir atklāt iekšējo spēku, kas pamudina sievieti atkal un atkal ieiet destruktīvās attiecībās. Svarīgi sākt apzināties mehānismus, kas nosaka mūsu uzvedību. Tādēļ nepieciešams atgriezties pagātnē un godīgi paskatīties uz to, kas notika mūsu ģimenē. Tas var izraisīt spēcīgas emocijas, tomēr tikai to izdzīvošana ļauj izrauties no apburtā loka un izveidot kaut ko jaunu. Dziedināšanas procesā ļoti noderīga var būt atbalsta grupa vai psihoterapeits, jo vienam pašam to sasniegt ir neiedomājami grūti. Dalīšanās ar savām grūtībām palīdz pārvarēt vientulību un izolāciju.
Iemācies mīlēt sevi
Sāpīgā pagātnes pieredze dažreiz smagi ietekmē mūsu pašcieņu. Tādēļ ir svarīgi iemācīties mīlēt arī sevi, apzināties, ka esam tikpat svarīgi kā citas personas. Iespējams, daudzus gadus Tev tika “ieborēts” kāds destruktīvs vēstījums – Tu netiec galā ar sevi, Tu esi pārāk vāja. Pakāpeniski šīs ārējais vēstījums pārvērties par Tavu iekšējo balsi. Tagad Tu pat nepamani, ja Tev kaut kas labi izdodas.
Pamani labo
Atjaunojot savu pašcieņas sajūtu, ir svarīgi nostiprināt sevī labo, skaisto, gudro dvēseles daļu. Cik bieži Tev izdodas pamanīt sevī ko labu? Iespējams, Tev nepieciešams ieskatīties sevī, no jauna atpazīt savu identitāti, nonākt kontaktā ar savām jūtām un nospraust robežas.
Esi kontaktā ar sevi
Ieklausies savās sajūtās, jo tās var daudz ko pastāstīt par Tavu aktuālo stāvokli. Iemācies tās pamanīt, lai tās Tevi nepārņemtu pilnībā. Nostiprini savu iekšējo bērnu ar mīlestību, tuvību, uzmanību un atbalstu, kura Tev pietrūka. Tu esi vienīgais cilvēks, kurš vienmēr spēj būt šim “bērnam” blakus.
Ķeries klāt savām bailēm
Arī bailes ir ievērības cienīgas. Daudzus gadus tās sekojušas Tev kā ēna. Mēs nevaram izdzēst bailes, taču varam panākt, lai tās kalpotu paredzētiem nolūkiem, piemēram, signalizētu mums par reāliem, nevis iedomātiem draudiem. Tu aizvien sevi iebaidi, veidojot katastrofālas nākotnes vīzijas? Bet varbūt vientulība nemaz nav tik briesmīga? Dodies uz randiņu vienatnē, paturot prātā, ka esi pietiekoši nozīmīga personība, lai pavadītu laiku ar sevi.”
Raksta autore: Anete Cesla (Aneta Cieśla) – psiholoģe, psihoterapeite, specializējas atbalsta sniegšanā sievietēm, kuras cieš no “pārmērīgas” mīlestības sindroma.
Avots: http://civitas.lv