”Te uzmundrinošs veltījums “viss slikti” armijai,” pirms sakāmā bilst Gobzems. Gobzems ir pazīstams arī, kā Maxima traģēdijas cietušo advokāts.
Tiešām no sirds ļoti atvainojos, ka turpinu tematu, bet šis, solu, ir nobeigums.
Jūs nevarat iedomāties, cik mērķtiecīga ir “viss slikti” armija. Diennakti!!! darbadienā nenogurstoši nonstop maukt interneta komentāros un man adresētās vēstulēs laika pietiek. Bet, ja viss ir tik slikti, kāpēc Jūs neejat ielās (nedauzot logus un neizlaupot šmigas veikalu)? Ko tieši dod nerimstoša žēlošanās interneta komentāros? Neaizstāvot valdību, tomēr pajautāšu – valdība vainīga, ka kāds dzer? Valdība vainīga, ka kādam ir laiks veselu diennakti rakstīt komentārus, bet nav laika un drosmes pieprasīt un (ieviest) sev labāku dzīvi? Tieši kāpēc valdībai būtu jālasa feisbuka vai delfu anonīmie komentāri? Jums ir depresija un Jūs nemākat apvienoties, pieprasīt un panākt labāku dzīvi, ja? Te uzmundrinošs veltījums “viss slikti” armijai.
Es pazīstu puisi, kurš ir akls, bet ieguvis augstāko izglītību redzīgo skolā. Es pazīstu vientuļo māmiņu, kura ne tikai ir izaudzinājusi bērnus, bet ir izglītota, ceļo un izskatās lieliski. Es pazīstu par mani jaunāku puisi bez bagātiem vecākiem un arī bez izglītības no dziļiem laukiem, kurš jau ir uzcēlis otro rūpnīcu. Es pazīstu rakstnieci no Ikšķiles puses, ko par sasniegumiem intervē BBC. Es pazīstu čali, kurš būvē olimpiskos stadionus. Es pazīstu mediķus, kurus aicina lasīt lekcijas visās pasaules malās. Es pazīstu miljonārus, kuri, ēdot sausiņus īrētā dzīvoklītī, ir izdomājuši ideju savam biznesam. Es pazīstu zemnieku, kurš strādā no ausmas līdz rietam, un domā, kā vēl apstrādāt kādu mūsu zemes pleķīti. Es pazīstu ugunsdzēsējus, kuri pieredzējuši Zolitūdes briesmas, un turpina savu aicinājumu staltu stāju un milzīgu drosmi. Es pazīstu dzīvesprieka pilnu pensionāru pāri virs 80. Es pazīstu māksliniekus, kuru mākslu pērk ārzemēs. Es pazīstu studentus, kuri strādā un mācās līdz pusnaktij, lai varētu studēt (un arī studē) pasaules labākajās augstskolās. Es pazīstu sportistus, kuri “grauzuši” ledu līdz sasniegumiem. Es pazīstu cilvēkus, kuri pēdējo diennakti necentās man pierādīt, ka viss ir pakaļā, bet gāja un darīja. Šādi piemēri ir daudz, tāpēc šo sarakstu varu turpināt un turpināt. Un tie ir pierādījums Latvijas nākotnei!
Visus šos cilvēkus vieno dažas lietas. Nevienam no viņiem nav bijuši bagāti vecāki un nevienam no viņiem arī valdība neko nav iedevusi tāpat. Un zīmīgi ir arī tas, ka neviens no viņiem nav sēdējis internetā, lai pierādītu, ka viss ir slikti, bet pamats ir bijis pašu darbs. Tāpēc skaudrā dzīves patiesība ir, ka ne jau valdība ir tā, kas rada vai gremdē mūsu sasniegumus, bet mēs paši. Jo mēs esam valdība savai dzīvei. Mēs paši esam valdība, kas izlemj, kā vēlamies dzīvot. Un, ja Tu kā savas dzīves valdība izlem sēdēt interneta komentāros, lai pateiktu “viss ir slikti”, bet neuzdrošinoties panākt labāku dzīvi, tad Tu arī neko vairāk neesi pelnījis. Beidz žēloties! Nepatīk valdība un oik rēķini, ej demonstrācijā, pieprasi un izmaini to! Nepatīk darbs – nomaini to! Bet beidz žēloties! Tava žēlošanās ir manam kaķim zem astes.