Kāpēc ne visām sievietēm izdodas kļūt laimīgām attiecībās ar vīrieti? Iemesls var slēpties negatīvā bērnības pieredzē. Mamma nemīlēja, neiemācēja parūpēties par sevi, un meitene uzskatīja, ka tā tam jābūt.
Bet, kad viņa izauga, neapzināti sāka radīt sev tādus apstākļus, kādos dzīvojusi bērnībā – meklēt vīriešus, kuri apstiprina viņas neprasmi un neticību sev, un attiecības, kuras noved pie ciešanām.
Pastāstīsim par 9 galvenajām kļūdām, kuras pieļauj sievietes, kurām nav bijusi mīloša māte, izvēloties vīrieti. Viņas piesaista stiprā dzimuma pārstāvji ar spilgti izteiktām negatīvām rakstura iezīmēm, tādām, kā narcisisms, valdonīgums un atgrūž pozitīvas personības.
Kāpēc tā notiek? Un kādu vīrieti vajadzētu izvēlēties? Laikam jau tādu, kurš attīstītu sievietes labākās īpašības.
Taču bērnībā nemīlētas sievietes baidās būt pamestas vai atraidītas. Bailes pārvērš viņas par emocionāli nestabilām būtnēm un noved pie nepareizas izvēles.
1. Orientācija uz pierasto
Sieviete neapzināti meklē to, par ko viņai jau ir priekšstats. Tādējādi viņas atkārto agrāko bērnības pieredzi: ar cilvēkiem, kuri atgādina vecākus. Ja viņa nav mīlēta un saudzēta bērnībā, viņa neuztvers pasauli kā drošu vietu, kurai var uzticēties. Pārspīlēta piesardzība viņai dzīvē piesaistīs cilvēkus, kuriem patiesi nevajadzētu uzticēties.
2. Dzīvošana ilūzijās
Viņām šķiet, ka uzstājība ir vīrieša neatņemama īpašība. Sieviete ir jāiekaro. Uzstājības izpausmi viņas saskata vīrieša izaicinošā uzvedībā, viņa vēlos zvanos, daudzās īsziņās. Bet tos, kuri ir labi audzināti, pat nepamana.
3. Nepareiza mīlestības izpratne
Sievietes, kuras māte nav mīlējusi, netic, ka mīlēt var vienkārši tāpat vien. Viņas vēlas mīlestību nopelnīt, cīnīties par to. Tādas sievietes jauc sāpju un naida jūtas, ko nes sliktas attiecības, ar kaisli.
4. Pakļaušanās
Mātes nemīlētās dāmas uzskata par normu, ka vīrietis neņem vērā viņas vēlmes. Viņas domā, ka uzmanība jāpanāk ar īpašu uzvedību, tāpēc, ka tā bija bērnībā. Un pieaugušas viņas turpina to pašu. Ja mājas saimniekiem par paradumu kļuvusi apavu izmētāšana priekšnamā, viņi pārstāj tos ievērot. Tieši tāpat arī sievietes pierod nepamanīt nekārtību attiecībās. Bet tāpēc jau tā nepazūd.
5. Ieradums vainot visā sevi
Arī šis ieradums veidojies bērnībā. Pateikt „Jā, es esmu vainīgs” bērnam ir daudz vieglāk, nekā aizstāvēt savu viedokli.
Tavs vīrs atbild tev ar sakostiem zobiem? Vai tik tu nesāksi vainot sevi un nenodomāsi, ka esi nelaikā uzdevusi jautājumu, esi viņu satraukusi, sakaitinājusi ar savu klātbūtni?
6. Neuzticēšanās savām jūtām
Ja meitenei ir teikts, ka viņa ir pārāk jutīga un emocionāla, pieaugusi viņa šaubīsies par to, vai ir normāli pārdzīvot vispār. Tādas sievietes uztrauksies par sīkumiem un šaubīsies par savu adekvātumu. Ja pret viņas jūtām izturējušies nevērīgi, pieaugusi viņa tāpat attieksies pret savām jūtām. Visdrīzāk, tāda sieviete ļaus vīrietim tiesības lemt un noteikt visu viņas vietā.
7. Nepārliecinātības iemeslu neizpratne
Sievietes vīrietī meklē to mīlestību, kādu nav saņēmušas bērnībā. Viņas ir ievainojamas. Tas traucē viņām atpazīt mīlestību. Baidoties apdedzināties, viņas vispār var nepaiet savai mīlestībai pretī.
8. Veselīgu attiecību modeļa trūkums
Te viss ir pilnīgi skaidrs. Sieviete var pat nojaust, ka kaut kas nav tā, bet kā ir jābūt, viņa nezina. Un nezinās, kamēr neatradīs labu piemēru reālajā dzīvē.
9. Bailes palikt vienai
Katrai mazai meitenei liekas, ka tikai viņa viena ir tik nelaimīga. Viņa nesaprot, ka attiecības ar māti neveidojas daudziem. Un viņa turpina ticēt savai ekskluzivitātei, savai vientulībai. Viņai vajadzīgs cilvēks līdzās, vajadzīgs atbalsts, sapratne. Viņas uzdevums pieaugušo dzīvē ir atrast piesaisti, kura būs droša.
Ir skumji, ja māte nemīl savu meitu, bet tā vēl nav katastrofa. Ko darīt? Izvērtēt bērnības bailes, kompleksus, pacensties uzlabot attiecības ar māti, nemēdz taču būt tā, ka vispār nav bijušas jūtas pret savu bērnu, pieņemt pašai sevi. Patstāvīgi to izdarīt ir grūti. Optimālais variants – vērsties pēc palīdzības pie speciālista.