Vīra atzīšanās: Sieva apnika, atradu mīļāko, bet viss notika pilnīgi ne pēc plāna!

Darbā uzradās jauna darbiniece, jauna, dzīvespriecīga, bez ģimenes. Sāku viņa sist kanti, dāvināju ziedus, vedu uz restorāniem. Sievai teicu, ka palieku ilgāk darbā, esmu pie drauga, vai dodos ar priekšnieku iedzert pa aliņam u.c atrunas izdomāju.

Pēkšņi jaunā kolēģīte solīja man kaislīgu nakti. Randiņu norunājām uz sestdienu, pie viņas mājās, pirms tam viņa mani ciemos nebija saukusi pie sevis. Atgriezos mājās laimīgs, priecājoties par gaidāmo randiņu. Hormoni trakoja, tauriņi vēderā ārdījās, smadzenes bija pilnībā atslēgušās.

Mājās mani sagaidīja nogurusī sieva, bērni jau gulēja. Kaut ko slēpt no sievietēm ir nereāli – lasa pēc sejas, kā profesionāli fiziognomisti. Mana sieva Karīna arī pamanīja, ka esmu apmierināts. Viņa neko nekomentēja, bet vienkārši uzsildīja vakariņas. Pēc tam pateica, ka krīt no kājām, traukus nomazgās vēlāk un devās uz istabu.

Pēc vakariņām un dušas, es iegāju guļamistabā un redzu tādu skatu: Karīna guļ gultā, nenoģērbusies, pat matu gumiju nav izņēmusi. Acīmredzams, ka bija tik nogurusi, ka nebija tam spēka. Blakus uz galdiņa atrodas mūsu vecais foto albums. Man no rītdienas gaidāmā randiņa tāpat nenāca miegs un es paņēmu aplūkot albumu.

Šķirstu fotogrāfijas, a tur… mana sieva laikā, kad mēs tikko iepazināmies. Skaista, svaiga un mans apmierinātais purns viņai blakus, tā vien liekas, ka no šīm fotogrāfijām plūst laime. Tad es atcerējos kā biju iemīlējies viņā, kā rūpējos par viņu, naktīs negulēju! Mani pārņēma karsts vilnis.

Es ilgi dīdījos tai naktī, domāju par sievu, par savu mīļāko, par ģimeni, bērniem, mūsu problēmām un sadzīvi. Daudz par ko domāju. Tā vien gribējās, lai man blakus būtu tā iepriekšējā Karīna. Un pēkšņi man atvērās acis! Man taču nekas netraucē sākt rūpēties par sievu, kā agrāk. Vest viņu uz restorānu, nevis meiteni no darba. Lutināt ar pārsteigumiem, izteikt komplimentus.

Neskatoties uz to, ka bija 5 no rīta, es piezvanīju savai mātei un sarunāju, ka viņa paņems brīvdienās bērnus pie sevis. Pēc tam es devos uz diennakts puķu veikalu un nopirku greznu pušķi. Pirms Karīna pamodās, bet mostas viņa agri, es paspēju pagatavot viņai brokastis un pasniegt tās gultā.

Sieva bija ļoti pārsteigta, bet bija laimīga par tādu uzmanību. Bet es lūkojos uz viņas izpūrušajiem matiem un miegaino seju. Bet par ziediem viņa bija no sirds laimīga, pat lēkāja pa istabu no laimes!

Meitenei no darba es atteicu, kaut arī bija grūti – pāris reizes zvanīju un metu nost, bet beigās bija liels atvieglojums! Tagad nav vajadzības slēpties melot sievai un draugiem, apdalīt ģimeni ar naudu. Tai pat dienā es aizvedu sievu uz skaistumkopšanas salonu, bet vakara mēs vakariņojām viņas mīļākajā restorānā. Nākamajā dienā devāmies uz kino, pastaigājāmies, ēdām saldējumu – kā īstā randiņā.

Šajās divās dienās mana Karīna pasakaini mainījās, viņa atkal kļuva par to pašu meiteni, kurā es iemīlējos daudzus gadus atpakaļ. Tagad es cenšos viņai un bērniem veltīt maksimālu uzmanību un pretī saņemu tādu laimi, kādu nesaņemtu ne ar kādu mīļāko.

Tāpēc gribu ieteikt visiem vīriešiem, es uz sava piemēra pārliecinājos, ka sieviete ir vīrieša spogulis. Ja viņa būs laimīga, laimīgs būsi arī tu! Netici? Izmēģini.