Es nekad neesmu rakstījis par audzināšanu, jo domāju, ka audzināšana nozīmē pašam dzīvot labi. Tas nozīmē pašam kustēties, audzināt sevi, jo tikai tā cilvēki iespaido citus un audzina viņus. Vēl jo vairāk tas attiecas uz bērniem. Būt taisnīgam un godīgam pret bērniem, neslēpjot no viņiem to, kas notiek Dvēselē – ir vienīgā audzināšana.
Visas audzināšanas grūtības izriet no tā, ka Vecāki ne tikai nav izlabojuši savus trūkumus, bet attaisnojot tos sevī, grib neredzēt savus trūkumus savos bērnos.
/Ļevs Tolstojs/