Piekrītiet, visaizkustinošākais moments katrās kāzās ir brīdis, kad līgava tēva pavadībā tuvojas altārim. Šajās sekundēs apraudas pat visīstākie sausiņi.
Vēl saviļņojošāks šis mirklis ir tad, ja līgava ierodas ratiņkrēslā… Džekija Gončere – drosmīgā 25-gadīgā meitene, kura no 17 gadu vecuma bija paralizēta no kakla līdz pat kāju pirkstu galiņiem. Savās kāzās meitene pārsteidza visus viesus tā, ka gan sievietēm, gan vīriešiem asaras lija straumēm.
Pirms astoņiem gadiem Džekija peldoties guva briesmīgu mugurkaula trauma (ar sportu viņa nodarbojās kopš bērnības).
Mediķi uzstādīja briesmīgu diagnozi un pateica, ka viņa nekad nevarēs staigāt.
Pirmie terapijas gadi bija gatavā elle. Meitenei bija neciešami apzināties, ka jebkura fiziskā slodze viņai padodas ar milzīgām grūtībām, jo agrāk taču viņa ar sportu nodarbojās profesionāli.
“Kad es pēc traumas pirmo reizi atnācu uz sporta zāli, es nolēmu padarboties ar velotrenažieri. Kājas neklausīja un negrieza pedāļus, nekas nesanāca,” ar šausmām atceras Džekija. “Tad es tik ļoti pārdzīvoju, ka uzliku galvu uz trenažiera un sāku raudāt.”
Bija jāpieliek liela piepūle, lai piespiestu sevi atkal aiziet uz sporta zāli. “Es centos piespiest sevi tur atgriezties, bet nespēju, es sajutu riebumu pati pret sevi.”
Liels stimuls meitenei bija bildinājums. Gadu pirms kāzām viņa atkal sāka aktīvi nodarboties sporta zālē. “Kāzās visi uz tevi skatās, tāpēc tu gribi justies visskaistākā. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka var būt žilbinoši skaista arī ratiņkrēslā, bet es negribēju, lai būtu tā,” atzinās meitene.
Kāzu ceremonijas zālē līgava ieradās ratiņkrēslā mātes un vectēva pavadībā.
Taču pēc pāris sekundēm Džekija piecēlās no krēsla un sāka pati iet pretī līgavainim.
Endijas Gončers, viņas līgavainis nezināja, kādu pārsteigumu viņam ir sagādājusi mīļotā un vienkārši nespēja valdīt asaras.
Kāzās raudāja visi kāzu viesi, neslēpjot emocijas.
Vēl pirms gada Džekija nespēja uz kājām nostāvēt pat 10 minūtes, bet kāzās nostāvēja 45 ceremonijas minūtes un tad vēl 5 svinību stundas.
Džekijai un Endijam kāzu deja bija vispār pirmā deja, jo viņiem nebija ne laika, ne iespējas patrenēties.
Meitenes plānos ir dzīvot bez ratiņkrēsla, tāpēc viņai vēl priekšā liela cīņa. Bet savās kāzās viņa pierādīja, ka ne gribasspēku, ne izturību viņai aizņemties nav jāiet.
Lielu cieņu ir pelnījis arī viņas jaunais vīrs, kurš nolēmis saistīt dzīvi ar paralizēto līgavu, neskatoties ne uz ko.