Raidījuma “Bez Tabu” rubrikā “Sūdzību dēlis” portālā skaties.lv, kā da liepājniece publicējusi šokējošu stāstu par pieredzi, cik neiespējami ir saņemt stomatoloģisko palīdzību mazam bērnam, kuram pēkšņi sācis sāpēt zobs.
Sinta raksta:
«
“Esmu šokēta par zobārstu attieksmi pret maziem bērniem. Esam no Liepājas. Bērnam sāka sāpēt zobs, sākām meklēt zobārstus. Diemžēl, visur, kur zvanīju, saņēmu atteikumu. Piedāvāju pat samaksāt par vizīti, bet visur saņēmu pretīm atteikumu ar aizbildinājumu, ka mazus bērnus nepieņem un, kad pietiek jau ar saviem klientiem un jaunus nepieņem.
»
«
Braucām uz Grobiņu, kur jāsēž ir rindā, bet it kā pieņem visus. Pirmos pieņem ar pierakstu un tad tikai bez pieraksta. Braucu laicīgi no rīta, lai bērnam nebūtu ilgi jāsēž. Biju pirmā kliente bez pieraksta. Bez rindas pieņēma tos kuriem ir platītes un breketes, bet manu bērnu, kuram ir 5 gadi, pat neievēroja.
»
Bērns sāka raudāt no sāpēm, paraudzīju pieri un jutu, ka ir augsta temperatūra. Sāku prasīt dakterei, kad beidzot mūs pieņems, jo sēžam jau ilgi, uz ko viņa atbildēja noraustot plecus, ka te esot cilvēki, kuri gaida rindā pusgadu. Ar asarām acīs paņēmu aiz rokas savu bērnu un devāmies prom.
Kopumā rindā nosēdējām no plkst. 8:30 – 15:00. Saprotu, ka daktere tikko no atvaļinājuma un klientu daudz, bet vai tad akūtu pacientu, kuram 5 gadi nevar paņem bez rindas? Braucu uz traumpunktu, bet tur nebija zobārsta. Braucu uz mājām un saprotu, ka nezinu ko lai daram.
«
Sadevu bērnam zāles un noguris aizmiga. Pa nakti ar bļāvienu modās un teica, ka sāp. Iedevu zāles un atkal aizmiga. Un tā visu nakti nomocījāmies. Nakošā rītā zvanīju uz Rīgu, kur arī saņēmu atteikumu. Tad zvanīju uz Saldu un tur mūs pieņēma. Aizbraucām un izrādās bērnam bija sastrutojis zobiņš un iekaisis nervs.
Paldies Dievam dakterītes veiksmīgi tika galā un ceru, ka viss tagad būs labi. Paldies liels Saldus dakterītēm par lielo atsaucību un līdzjūtību.
»
Jautājums tāds: Vai tiešām ir tik briesmīgs medicīniskais stāvoklis valstī, ka bērnu ar sāpošu zobu un temperatūru neviens nevar pieņemt? Man nebija svarīgas bezmaksas kvotas… biju gatava maksāt jebkādu naudu, lai tikai manam dēliņam nav jāmocas.
Un dakterei Grobiņā nav nekā cilvēciska, ka pieļāva mums sēdēt nepilnas 7 stundas rindā? Un tad brīnāmies, ka jaunieši pamet Latviju!”