Ja cilvēks jūt nepārtrauktu nogurumu, tad vainu visbiežāk uzveļ aizņemtajam un steidzīgajam dzīvesveidam. Tomēr, ja nepārtraukti jūti nogurumu, tad ir laiks sev atklāti pajautāt – kāpēc tā? Dod savam ķermenim 2 – 3 nedēļu iespēju pārmaiņām: vairāk guli, plāno savu laiku, ēd pilnvērtīgu pārtiku, dzer uztura bagātinātājus, un atsakies no kofeīna, nikotīna un alkohola. Ja joprojām jūties noguris pēc šī, tad tev ir nepieciešama profesionāla palīdzība. Esam apkopojuši 7 izplatītākos noguruma iemeslus.
1. Anēmija
Anēmija jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu vai hemoglobīna daudzums asinīs. Tu vari justies vājš un aizelsies. Anēmiju visbiežāk izraisa dzelzs trūkums, asiņu zudums, iekšējā asiņošana, vai arī tādas hroniskas slimības kā reimatoīdais artrīts, vēzis vai aknu slimības. Jaunajām māmiņām dzelzs deficīts ir īpaši aktuāls, jo grūtniecības un zīdīšanas laikā dzelzs rezerves iztukšojas.
Simptomi: var rasties sūdzības par vājumu, nespēku, nogurumu, grūtībām koncentrēties, galvassāpēm, reiboņiem, elpas trūkumu. Smagas anēmijas gadījumā ir iesaistīti kompensatori mehānismi, tādēļ paātrinās sirdsdarbība. Ādas asinsvadu sašaurināšanās dēļ āda un redzamās gļotādas kļūst bālas.
2. Vairogdziedzera slimības
Vairogdziedzeris asinīs izdala īpašas vielas, ko sauc par vairogdziedzera hormoniem, bet kad kaut kas šo hormonu ražošanā noiet greizi, tad ikdienas aktivitātes var šķist kā ceļojums uz mēnesi. Vairogdziedzeris kontrolē vielmaiņu un metabolismu ķermenī. Ir divas izplatītākās kaites – vai nu vairogdziedzeris strādā paātrināti (hiperfunkcija), vai arī palēnināti (hipofunkcija) un vielmaiņa ir kūtra.
Simptomi: ja vairogdziedzeris darbojas ne tā kā vajag, cilvēks var just muskuļu vājumu. Dažādas fiziskās aktivitātes kā, piemēram, riteņbraukšana vai kāpšana pa trepēm sagādā grūtības. Citi simptomi var būt neizskaidrojams svara zudums, karstumi, sirdsdarbības paātrināšanās, īss menstruālais cikls, nepārtrauktas slāpes. Savukārt pie pavājinātas tā darbības ir liekais svars, grūtības koncentrēties, muskuļu sāpes pie mazākajām fiziskajām aktivitātēm, salšana, smagas mēnešreizes.
3. Cukura diabēts
Katru gandrīz diviem miljoniem iedzīvotāju tiek diagnosticēts cukura diabēts, bet tikpat daudzi nemaz nenojauš, ka sirgst ar šo kaiti. Cukurus jeb glikoze ir ka degviela mūsu ķermenim, bet, ja organismu piemeklējis cukura diabēts, problēmas rodas glikozes pārstrādē. Viena no pirmajām diabēta pazīmēm ir palielināts svars.
Simptomi: bez pastāvīgā noguruma, citi simptomi ir slāpes, nepārtraukta urinēšana, izsalkums, svara zudums, miglaina redze u.c.
4. Depresija
Depresija ir slimība, kas ietekmē gan miegu, gan ēšanas paradumus, gan to kā cilvēks izjūt sevi un apkārtējos. Bez attiecīgas ārstēšanas depresija var ieilgt no dažām nedēļām, līdz pat gadiem.
Simptomi: katrs cilvēks ar depresiju slimo atšķirīgi, bet visbiežāk šī slimība var izraisīt enerģijas trūkumu, miega traucējumus, problēmas ar atmiņu un koncentrēšanos, kā arī cilvēkam ir bezcerības, bezvērtības un negatīvas sajūtas. Lai arī depresiju nav iespējams diagnosticēt veicot asins analīzes, ārsts, uzdodot dažādus jautājumus, var identificēt šo slimību.
5. Reimatoīdais atrīts
Tā ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kas galvenokārt bojā locītavas, tomēr var tikt iesaistīti arī citi orgāni piemēram, āda, sirds, plaušas, acis. Slimība ir saistīta ar ievērojamu darbaspēju zudumu un priekšlaicīgu nāvi.
Simptomi: Visbiežākā reimatoīdā artrīta izpausme ir locītavu iekaisums. Plaukstas pamatnes locītavu, delnas un pirkstu locītavu, pirkstu kauliņu starplocītavu artrīts ir visbiežākā slimības izpausme, tomēr var tikt bojāta jebkura cita locītava. Artrīta rezultātā parādās sāpes, stīvums, pietūkums locītavās, rodas kustību ierobežojumi. Sāpes un stīvums locītavās ir izteiktāki no rīta un pēc ilgstoša miera, bet mazinās pēc izvingrināšanas. Slimībai progresējot rodas cīpslu bojājums, locītavu virsmu destrukcija, kas rada locītavu deformācijas un kustību ierobežojumus. Pacientiem ar reimatoīdo artrītu novēro straujāku osteoporozes attīstību. Slimniekiem bieži ir sūdzības par drudzi, nespēku, ēstgribas trūkumu, svara zudumu, sāpēm muskuļos.
6. Hronisks nogurums
Hroniskais noguruma sindroms, kļūst arvien aktuālāks un plaši izplatīts mūsu sabiedrībā. Hroniskais noguruma sindroms tiek definēts kā saslimšana ar paaugstinātu garīgu un ķermenisku nogurumu.
Simptomi: pirmie slimības simptomi ir kakla sāpēs, temperatūra. Iespējami arī smagāki simptomi kā sāpīgs limfmezglu piepampums, nogurums, koncentrēšanās spēju samazināšanās un atmiņas traucējumi. Hroniskajam noguruma sindromam raksturīgi, ka šie simptomi saglabājas ilglaicīgi. Citi slimībai raksturīgi simptomi ir regulāras galvassāpes, muskulatūras vājums un sāpes, locītavu sāpes, miega traucējumi, kā blakusparādības iespējamas alerģijas, atsevišķu pārtikas produktu nepanesamība.
7. Miega apnoja
Miega apnoja ir elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Tie ir potenciāli letāli elpošanas traucējumi miegā.
Simptomi: elpošanas apstāšanas brīdī asinīs sāk samazināties skābekļa daudzums. Ja šie procesi notiek katru nakti, ar gadiem paaugstinās asinsspiediens (sevišķi no rītiem), rodas problēmas ar sirdi un asinsvadiem. Elpošanas apstāšanas laikā smadzenes mēģina pamodināt cilvēku, lai viņš nenosmaktu. Pamostoties vienas nakts laikā no 50 līdz 540 reizēm, tiek izjaukta miega struktūra un arvien vairāk laika cilvēks pavada seklajā, nevis dziļajā miegā. Līdz ar to, viņam iztrūkst svarīgākie procesi, kas notiek tieši dziļajā miega, un tie būtu: spēja izgulēties un redzēt sapņus, jo dziļais miegs sniedz atpūtu. Ar laiku attīstās dienas miegainība: cilvēks sāk aizmigt pēc pusdienām, pie TV, lasot, kādā pasākumā, pie stūres, nonākot līdz pārmērīgajam miega badam.