Kurts Vonnegūts (Kurt Vonnegut, 1922–2007) ir viens no populārākajiem 20. gadsimta amerikāņu rakstniekiem, kura darbos meistarīgi savijies melnais humors un asprātīga satīra, vēsturiski notikumi un zinātniskā fantastika, autobiogrāfiski motīvi un filozofiskas atziņas.1995. gadā rakstnieks uzstājās ar brīnišķīgu un iedvesmojošu runu Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta absolventiem. Viņš savā interesantajā manierē runāja par patiesajām dzīves vērtībām, mīlestību un skaistumu.
Baudiet savas jaunības spēku un skaistumu, kamēr jums dzīve nepatīk, tā paiet. Ticiet man, pēc 20 gadiem jūs paskatīsieties uz savām fotogrāfijām, un atcerēsieties to laiku ar jūtām, kuras šobrīd jūs vēl nevarat saprast. Cik daudz iespēju jums bija atvērtas un cik brīnišķīgi jūs izskatījāties. jūs sveriet ne tik daudz, cik jums šķiet.
Neraizējieties par nākotni. Vai arī, labi, raizējieties, tikai ziniet, ka šīs raizes ir tikpat efektīvas kā centieni atrisināt algebras uzdevumu ar košļājamās gumijas palīdzību. Tās reālās nepatikšanas, kas notiks jūsu dzīvē, nekad iepriekš nebūs nodarbinājušas jūsu satrauktos prātus – piemēram tas, kas pārsteigs jūs nesagatavotus kādas parastas otrdienas četros pēcpusdienā.
Katru dienu dariet kaut ko no tā, kas jūs biedē.
Dziediet!
Esiet saudzīgi ar citu cilvēku sirdīm.
Nedraudzējieties ar tiem, kuri ir vienaldzīgi pret jūsu sirdi.
Netērējiet savu laiku skaudībai. Dažkārt jūs esat priekšā, dažkārt – aizmugurē, skrējiens ir garš un galu galā tās ir sacensības pašam ar sevi.
Atcerieties komplimentus, kurus saņemat, bet aizmirstiet apvainojumus.
Nejūtieties vainīgi, ja neziniet, ko vēlaties iesākt ar savu dzīvi. Paši interesantākie cilvēki manā dzīvē savos 22 gados nezināja, kā vēlas nodzīvot savu dzīvi, pie kam, paši interesantākie mani paziņas, pat 40 gados vēljoprojām to nezin.
Iespējams, jūs apprecēsieties, bet, iespējams – neapprecēsieties. Iespējams, jums būs bērni, bet, iespējams, nebūs. iespējams, jūs izšķirsieties 40 gados, bet, iespējams, dancosiet mazo gulbīšu deju savā septiņdesmit piecu gadu kāzu jubilejā. Lai ko jūs nedarītu, nelieliet sevi parāk daudz, bet ari nerājiet. Jūsu izvēle, tāpat kā visiem citiem, pa pusei ir nejaušības rokās.
Baudiet savu ķermeni, mīliet to un izmantojiet, kā vien varat, un nebaidieties, ko citi par to padomās. Ķermenis ir pats brīnišķīgākais instruments, kurš jums jel kad tiks dots.
Dejojiet! Pat tad, ja vienīgā vieta, kur to varat darīt ir viesistaba.
Esiet labvēlīgi pret saviem brāļiem un māsām, viņi ir labākā jūsu saikne ar savu pagātni, un arī nākotnē viņi būs jums blakus.
Atcerieties, ka draugi nāk un iet, bet ar dažiem visvērtīgākajiem ir jāturas kopā. Izdariet visu, lai nesarautu saikni, lai pārvarētu pārrāvumus ģeogrāfijā un dzīvē, tāpēc, ka, jo vecāki jūs kļūsiet, jo vairāk jums būs vajadzīgi cilvēki, kurus jūs zinājāt, kad bijāt jauni.
Pieņemiet dažas neizbēgamas patiesības: cenas augs, politiķi krāps savas sievas. un jūs arī novecosiet, Un tad jūs fantazēsiet, ka tad, kad jūs bijāt jauni, cenas bija saprātīgas, politiķi bija augstsirdīgi un bērni cienīja savus vecākus.
Starp citu, cieniet savus vecākus, jūs nekad nevarat zināt, kad viņi aizies uz mūžiem.
Neceriet, ka kāds kādreiz jūs nodrošinās. Varbūt jums ir savs investīciju fonds, varbūt jums ir bagāts vīrs vai sieva, taču jūs nekad nevariet zināt, kad kāds no viņiem var jūs pamest.
Visi mēs kadreiz aiziesim, taču ir ļoti svarīgi noturēties līdz galam kaut kam ticot. Te nu arī ir vislielākās grūtības, jo šķiet, ka nav nekā tāda, kam patiešām būtu vērts ticēt.
Avots: gintafiliasolis.wordpress.com