Audzināt bērnus ir smaga nasta. Nepilnās ģimenēs to var just vēl izteiktāk. Teilore Meiersa viena audzina bērnus, viņas četrgadīgajai meitiņai ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS). Divu nedēļu laikā viņas ieraksts „facebook” lapā savāca 522 tūkstoš atzīmes „patīk” un 153 tūkstoši cilvēku dalījās ar viņas piedzīvoto.
Tas notika veikalā, kur Teilore kopā ar bērniem atbrauca pakaļ produktiem. Ģimene jau stāvēja pie kases, lai apmaksātu pirkumu, bet tajā brīdī mazā Sofi nevarēja nomierināties, visu laiku dīdījās un čīkstēja par to, ka mamma neļāva viņai paņemt čipsu paku. Meita dusmojās un pat apsauca Teilori lamuvārdā.
„Es zinu, ka viņai ir grūti nomierināties. Un esmu jau pie tā pieradusi,” raksta Teilore.
Bērns ar UDHS ieciklējas uz vienu problēmu, kas kaut nedaudz viņu aizskar un turpina nervozi izturēties, raudāt un taisīt histērijas līdz tam brīdim, kamēr piekusīs vai neatradīs nopietnāku problēmu.
Teilore nereaģēja uz meitas drausmīgo uzvedību un vienkārši ignorēja mazās Sofi izdarības.
„Tā nebija pirmā histērija. Parasti es ātrumā atstāju veikalu ar bērniem: mazāko nesu rokās, blakus velkas raudoša meita. Bet šodien es nolēmu atgriezties mājās ar pirkumiem. Es mierīgi lūdzu Sofi pārstāt tā uzvesties. Viena sieviete no rindas tomēr neizturēja un palūdza, lai aizveru muti meitai, kaut ar cepumu.”
Šajā situācijā bija grūti sevi savākt un stāstīt par sarežģīto dzīves situāciju, par to, ka audzina abus bērnus viena, ka Sofi ir UDHS, ka uz mājām tiešām vajag produktus, tāpēc jāizstāv rinda. Teilore neizturēja, izmantojot nenormēto leksiku sievietei paskaidroja, ka meita vēl ir pārāk maza un viņas uzvedība nav neviena cita darīšana.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: