`Es mācu 4. klasi vienā no Ventspils skolām. Bērni domrakstos mēdz uzrakstīt tādas pasakas, ka raudāt gribas, bet šis ir cits gadījums. Mums klasē nav daudz bērnu un es zinu visu par katru no viņiem, es pazīstu katru bērnu gluži kā savējo. Mūsu klasē kā mēs visi domājām līdz šim brīdim – bērni nāk no labvēlīgām ģimenēm, līdz es neizlasīju kāda 10 gadus veca puiša domrakstu`. Avots – no kādas 4. klases audzinātājas ieraksta internetā.
Domraksts `Kā es pavadīju vasaru` `Šī vasara bija pati sliktākā no visām, jo es biju ļoti nelaimīgs. Sākumā es bieži gāju ārā ar draugiem, bet vēlāk vecāki man neļāva iet ārā. Pēc Jāņiem mamma ar tēti sāka strīdēties un bieži mani lamāja. Tētis sāka dzert alu un vienmēr bija dusmīgs, lamāja mani un mammu, apsaukāja mūs lamuvārdos. Mēs ar mammu aizbraucām pie omes un palikām tur līdz augustam, jo tētis visu laiku dusmojās uz mammu. Tad tētis nākamo nedēļ atbrauca pie mums un teica, lai braucam mājas, jo mēs viņam pietrūkstam, mēs aizbraucām.
Katru dienu viņi strīdējās, bet es savā istabā spēlējos, jo mamma neļāva man iet ārā ar draugiem, teica, lai mācos matemātiku, jo es slikti mācījos. Mamma teica, ka es viņu apkaunoju ar sliktām atzīmēm. Bet es nesapratu matemātiku un kad gāju pie mammas, un tēta, lai man palīdz, viņi bļāva uz manis.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: