Tagad pastāstīsim, kas tad tāds īpašs ir šīm šujmašīnām. Antikvāri jūk prātā!
Esmu pārliecināta, ka daudzi atceras šīs vecmāmiņu šujmašīnas. Ar tām tika atšūti aizkari, šūtas kleitas un cita veida apģērbi, jo bija taču deficīts. Autiņi, krekliņi – glāba tikai šujmašīna.
Noslēpumainā koka lādīte slēpa sevī veselu skaistuma un radošuma pasauli. Līdz ar ritenīša griešanos sāka kaut kas veidoties, vecmāmiņa varēja uzšūt brīnišķīgu sarafānu pāris stundu laikā.
Ja jūs vairs neatceraties šādus agregātus, atgādinām: tās ir pazīstamās padomju šujmašīnas, ko ražoja Podoļskas Mehāniska Rūpnīca. Pirms 30- 40 gadiem tāda šujmašīna bija gandrīz katrā māja!
LASI VĒL: KĀPĒC ES TAGAD LIEKU NĀTRES ŪDENĪ
Atceros, bērnībā man patika pētīt vecmāmiņas šujmašīnu. Biju sajūsmā par ornamentiem, ar kuriem bagātīgi bija dekorētas šujmašīnas metāliskās daļas.
Mūsdienu šujmašīnas ir pārtapušas par parastu instrumentu, nevienam ražotājam prātā neienāk tās tik smalki dekorēt. Tad kāpēc gan Podoļskas ražojumi bija tik grezni?
Izrādās, ka Podoļskas šujmašīnu vēsture sākas vēl no pirmsrevolūcijas laikiem, bet par to prototipiem kļuva slavenās „Zinger” firmas ražojumi! Tolaik bija moderna stila uzplaukuma laikmets, un pat visparastākās lietas ražotāji centās maksimāli izgreznot.
Kompānija „ Zinger” dibināta 1851. gadā un drīzā laikā tā kļuva par lielāko šujmašīnu ražotāju. Šīs amerikāņu firmas ražojumi bija pazīstami visā pasaule, arī Krievijā.
XX gadsimta sākumā ievest šujmašīnas Krievijā kļuva neizdevīgi, radās daudz konkurentu, kuri piedāvāja līdzīgu preci par zemāku cenu. Tad kompānijas „Zingers” vadība nolēma uzsākt šujmašīnu ražošanu Piemaskavā.
Šim nolūkam tika iegādāta zeme Podoļskā. Tolaik tas bija neliela apdzīvota vieta ar aptuveni 5 tūkstošiem iedzīvotāju, tāpēc jaunās rūpnīcas celšana neizmaksāja īpaši dārga. Burtiski blakus bija dzelzceļš. Arī tas bija rūpnīcai izdevīgs pluss.
Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!