Kad Keilija Buda piedzīvoja piecpadsmit spontānos abortus pēc kārtas, viņa aiz lielām bēdām jau domāja, ka vairs nekad mūžā neizdosies kļūt par māti.
Neskaitāmi veltīgi mēģinājumi un, bail pat teikt, 15 nevainīgas bērna dvēselītes tā arī neieraudzīja šīs pasaules gaismu. Viņa apraudāja katru savu nedzimušo bērniņu, taču risinājums un atbildes šīm mokām bija tepat deguna priekšā.
Ilgu laiku neviens speciālists nespēja noteikt, kāds ir patiesais spontāno abortu iemesls.
Viss beidzās pēc sešpadsmitā spontānā aborta, kad septiņpadsmitajā grūtniecības reizē Keilijai izdevās piedzemdēt veselu bērniņu. Viņai piedzima vesels, skaists dēliņš Redžī, kas kļuva par Keilijas bēdu posma beigām un spēja aizpildīt viņas tik ilgi esošo tukšumu dzīvē.
Lai arī cik briesmīgi tas nebūtu, Keilija centās jau no 16 gadu vecuma palikt stāvoklī un līdz pat 26 gadiem viņu dzīvē sagaidīja vieni vienīgi spontānie aborti. Tā vietā, lai paskaidrotu patiesos nelaimes iemeslus, ārsti tikai atmeta ar roku un teica, ka tā dzīvē mēdz gadīties un tur neko nevarot padarīt. Taču kas pēkšņi mainījās?
Keilija un viņas vīrs Tonijs Gārners dzīvo nelielā Anglijas pilsētiņā. Abi divi cauru dienu strādā un viņus noteikti nevar pieskaitīt pie pašiem turīgākajiem cilvēkiem.Viņiem kaimiņos dzīvo tieši tādi paši ļaudis, turklāt viņu apvidū medicīniskā aprūpe nav no tām labākajām.
Pēc piecpadsmitā aborta sieviete saprata, ka viņai dzīve sāk iet uz rieta pusi, bet bērniņa kā nav, tā nav. Viņa saņēmās un vērsās pēc palīdzības pie vietējā deputāta. Keilijas lūgums tika uzklausīts un viņai izdevās nokļūt pie ārsta Karaliskajā Londonas slimnīcā, kur ārsti ātri vien spēja tikt skaidrībā ar Keilijas nemitīgajiem spontānajiem abortiem.
Pārmērīga rētaudu veidošanās dzemdē – ārsti veica operāciju un sievietei izdevās no jauna palikt stāvoklī, taču arī šoreiz (pēc skaita 16. reize) notika spontānais aborts.
Taču pēc šīs reizes kļuva skaidrs, ka vaina nav zvaigznēs vai kāda nelabvēļa lāstā, bet gan meitenes ķermenī. Kopā ar vīru Keilijai izdevās nokļūt savas grāfistes labākajā slimnīcā Pīterboro pilsētā.
Keilija pirmo reizi mūžā atradās šajās slimnīcā. Kad viņai veica USG, sieviete bija divpadsmitajā grūtniecības nedēļā, kas viņai bija jau 17. pēc kārtas. Ārsti pārbaudes laikā atklāja kaut kādu anomāliju. Sievietei nācās uzturēties stingras uzraudzības režīmā, un tieši tādēļ ārstiem izdevās nepalaist garām brīdi, kad auglim pazuda amnijs – plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem. Tas ir vistiešākais un briesmīgākais drauds bērna dzīvībai. Tajā pašā brīdī tika veikts ķeizargrieziens, lai izglābtu bērna dzīvību. Beidzot pasaulē radās bērniņš!
Mazais Redžī nu ir kļuvis par Keilijas dzīves iemeslu – vesels puika, kuram viss ir vislabākajā kārtībā. Viņš ir vesels un priecīgs bērns ar tik pat veselīgu un apburošu smaidu!
Pastāstiet par šo stāstu arī citiem lasītājiem!
Avots: ladysterritory.ru