Kā vēsta Latvijas Radio, jau vairāk nekā desmit gadus par tautas ziedojumiem Kokneses salā top Likteņdārzs. Arī Likteņdārza autostāvvieta uzcelta par ziedojumiem, taču sabiedrībā izcēlies sašutums, jo savu transportlīdzekli tur var novietot tikai par maksu!
Likteņdārza autostāvvietas izveide iesākās pirms divarpus gadiem. Šai autostāvvietai tika ziedota gan nauda, gan laternas, bruģis un pats būvprojekts. Stāvlaukums kopumā izmaksājis ap 180 tūkstošiem eiro. Latvijas Radio uzrunātie cilvēki uzslavē stāvlaukuma vizuālo izskatu, taču par maksas iekasēšanu cilvēki pauž neizpratni:
“Nepatīk. Daži nevar varbūt samaksāt, bet gribas uz Likteņdārzu atbraukt. (..) Nebūtu jābūt maksas stāvvietai,” saka Ivars no Salas novada.
Viktors no Rīgas pauž: “Maksas? Tagad? Mēs nemaksājām. Mums pateica – mēs vairāk nekā četri, mums nav jāmaksā. Ļoti smuki, nopietni , smuki, kur piebraukt, ja godīgi. Nu, ļoti zolīdi uztaisīts, ir smuki. Nu, bet pareizi, ja cilvēks atbrauc ar mašīnu, kā – viņš nesamaksās? Taču nauda ir, ja mašīnu ir nopircis, tad par vietu ar’ jāmaksā.”
«“Nu, vienmēr kāds mēģina uztaisīt biznesu, teiksim tā. Protams, nu, ja tā nauda tiek ieguldīta attīstībā, tad ir citādāk, bet ja tas ir ”Mobilly”, nu ko, tā ir Latvija…” secina Līga no Jelgavas.
»
Maksa par transportīdzekļa novietošanu Likteņdārza stāvlaukumā atkarīga no transportlīdzekļa veida. Par vieglā auto atstāšanu jāmaksā divi eiro, savukārt par 40-vietīga autobusa novietošanu jāšķiras no septiņiem eiro.
Kokneses fonda vadītāja Valda Auziņa skaidro, ka iekasēto maksu plānots novirzīt būvdarbu turpināšanai:
“Ir tāda situācija, ka jebkurā citā vietā, kur ir maksas stāvvietas – vai tas būtu pilsētā, vai tas būtu pie kādas koncertzāles – cilvēki ar to samierinās, un viņiem nav pretenziju. Bet šādā vietā, ko mēs visi būvējam par saziedotiem līdzekļiem, tur rodas šādas pretenzijas. Es domāju, tas nav korekti attiecībā pret dārza īstenotājiem, jo tie līdzekļi tiešām ir paredzēti dārza īstenošanai un, manuprāt, tas ir ļoti adekvāti, ka ir gan tāds ieejas ziedojums, gan arī maksa par stāvvietu ir.”
Sociālantropoloģe Agita Lūse uzskata – maksa par stāvvietu varētu likt vilties daļai potenciālo ziedotāju. Ja to uztver kā atceres vietu, maksa nebūtu jāiekasē:
«“Mēs varam pavērtēt visu šo Likteņdārza ieceri arī no tādas apmaiņas teorijas viedokļa. Vai nu cilvēki tur pulcējas tādēļ, ka viņi grib atbalstīt kādas idejas un vērtības un arī palīdzēt tās vērtības nostiprināt. Un tad tiešām ir tāds liels, domubiedru kopa, solidāra kopa, kuri tad arī ir ar mieru ieguldīt laiku un saņemt pretī droši vien gandarījumu un arī to, ka šīs vērtības turpināsies. un viņi būs to saviem bērniem iemācījuši. Bet var jau to arī skatīties kā tādu piezemētāku pasākumu, kur cilvēki var aizbraukt pavadīt nedēļas nogales ar draugiem, pamakšķerēt, pabūt pie dabas. Par dažādām maksām dabūt dažādus pakalpojumus pretī. Un tā jau ir tāda līdzsvarotā apmaiņa. Mēs samaksājam, mēs dabūjam pretī pakalpojumu un tad vērtējam kvalitāti, vai tā mūs apmierina vai ne. Bet nu šobrīd šīs abas lietas ir saputrotas kopā. Tas droši vien visvairāk to neizpratni raisa. Un brīžiem varbūt arī tādu atgrūšanos,” spriež Agita Lūse.