Latvija ir Laimīgā zeme, jo pie mums nedzīvo bīstamas un ļoti indīgas, kā arī neskaitāmus metrus garas čūskas.Bet reizēm tomēr varam sastapties ar čūsku, turklāt nevis dziļi mežā, bet gan pie savas mājas vai vasarnīcas. Pastāstām, kā uzvesties, sastopoties ar šiem rāpuļiem.
1.Kādas čūskas var sastapt Rīgas mežos un kad ir to visaktīvākais laiks?
Latvijā ir miera oāze. Mums nav šausmas iedvesošu dzīvo radību. Šeit ir tikai 3 sugu čūskas – zalktis, odze un ļoti reti sastopamā gludenā čūska. Vēl par čūskām mēģina nodēvēt bezkāju ķirzaku – glodeni, reizēm arī kādu milzu kailgliemezi, kas, pastaigās dodoties, var izstiepties veselu sprīdi garš. Visbīstamākā radība no šīs pieminētās plejādes ir odze, kas ir indīgais rāpulis. Tiesa gan, salīdzinot ar citām līdzīgām čūskām, tā ir patiešām maz bīstama.
Rīgā visreālākās iespējas ir sastapt tikai divas čūskas – zalkti un odzi. Zalktis vairāk mīl mitras vietas, ūdeņu tuvumu, savukārt odze ir sauso vietu iemītniece.
Zalktim uz galvas ir divi gaiši dzelteni vai oranži laukumiņi. Tam ļoti patīk lapu vai komposta kaudzes. Tajās šis rāpulis iedēj olas un trūdošo augu izdalītais siltums ir ļoti piemērots olu inkubēšanai. Ja viss norit veiksmīgi, tad augustā no olām izšķilsies mazie zalktēni.
Savukārt odzēm uz muguras ir tradicionālais rombveida rakstu zīmējums. Tomēr mēdz sastapt arī pilnīgi melnas odzes, kurām uz ķermeņa nav nekāda redzama raksta (bet tai nav arī gaišo plankumu uz galvas kā zalktim), un pa retam arī rūsganās formas odzes. Šai sugai tīkamas ir vietas, kur atrodas kādas akmeņu kaudzes vai betona gabali, starp kuriem ir pietiekami daudz spraugu, kurās paslēpties.
Tāpat abām čūskām patīk gara zāle vai krūmāji, kas lieliski paslēpj abus rāpuļus no ziņkārīgo acīm. Tādēļ dzīvnieks var netraucēti sildīties un neviens to nepamanīs. Vēl čūskām patīk pārtikas atkritumu kaudzes. Protams, čūskas nepārtiek no atkritumiem, toties tām garšo grauzēji, kas nāk mieloties ar cilvēku izmesto pārtiku.
Tātad, ja ir vēlme savu māju tuvumā iegūt šādus kaimiņus, tad var izveidot tiem piemērotas vietas. Vēl vienīgi papildus nepieciešama mierīga apkaime, jo, ja blakus zemi rībinās bieži braucoši tramvaji un smagās automašīnas, tad tādas vietas šiem rāpuļiem nepatiks.
Savukārt no otras puses – lai tuvumā nedzīvotu čūskas, tad:
jānovāc lapu un komposta kaudzes, kā arī zaru čupas;
akmeņu un būvgružu kaudzes;
mājoklim jāaizdara spraugas pamatos, lai šiem kaimiņiem nerastos vēlme atrast tur savu mājvietu;
jāutilizē pārtikas atkritumi;
regulāri jāpļauj zāle, jo īss mauriņš nav tīkama vieta nevienai čūskai. Tajā nav kur paslēpties;
jānorunā ar kaimiņiem, ka arī viņi darīs to pašu;
citiem vārdiem sakot, jānovāc “čūskulājs”.
Čūskas ir aukstasiņu dzīvnieki, tādēļ tās aktīvas ir gada siltajā periodā un jo sevišķi vasarā. Par laimi, tās maz ēd, tādēļ arī reti dodas medībās un ļoti daudz laika pavada laiskojoties un atpūšoties. Un, protams, aktivitāte novērojama diennakts gaišajā laikā.
2.Ko darīt, sastopoties ar čūsku? Skriet prom, fotografēt, ņemt līdzi?
Sastopoties ar čūsku, pirmkārt, vajadzētu saglabāt vēsu prātu. Nevajadzētu “taisīt drāmu”, jo panikā var sadarīt daudz muļķību. Otrkārt, ievērot distanci. Mūsu čūskas, ieraugot cilvēku, neskries pakaļ milzu lēcieniem. Visbiežāk tās paliks nekustīgi saritinājušās, cerot, ka cilvēks aizies tālāk savu ceļu. Saprotot, ka būs slikti, tās ātri centīsies pamest notikuma vietu. Sekot tām nevajag.
Tāpat nevajag tās kaitināt un censties uzņemt “selfijus”…
Jāatzīst, ka ļoti bieži cilvēks nemaz nepamanīs, ka tuvumā ir bijusi čūska, jo tā jau krietni iepriekš būs pamanījusi iespējamās briesmas un paslēpusies. Čūskas nedzird, taču katru zemes vibrāciju lieliski sajūt ar visu ķermeni. Tādēļ smagus gājējus, zem kuru kājām lūst zari, rāpuļi sajūt pa lielu attālumu.
Līdzi ņemt nevajag, jo nebrīvē turēt Latvijas faunas pārstāvjus (tostarp arī Latvijas rāpuļus) aizliedz Latvijas likumi. Ja tiešām kāds rāpulis ir atrasts kādā tam bīstamā vietā, tad labāk nolauzt garāku zaru vai ko līdzīgu un pamudināt čūsku doties uz kādu drošāku vietu.
3.Ko darīt, ja čūska ir iekodusi? Kā atpazīt, kādas čūskas kodums tas ir? Kāda ir pirmā palīdzībā?
Zalktim ir daudz mazu zobiņu, savukārt odzei ir divi garāki indes zobi. To nospiedumi tad arī varētu būt ieraugāmi uz ādas. Tomēr gadījumos, ja ir aizdomas, ka iekodusi čūska, tad labāk meklēt neatliekamās medicīnas darbinieku palīdzību. Labāk lieku reizi būt drošam un kļūdīties, nekā pēc tam cīnīties ar ielaistām sekām.
4.Ja čūsku sastop pilsētā vai meža nomalē – vai vajag to “glābt”? Ja tā izskatās slima – kam zvanīt?
Labāk neko neglābt un, pirmo reizi ieraugot čūsku, dažu sekunžu laikā nespeciālists nespēj noteikt rāpuļa veselības stāvokli. Un, ja tā ir slima, tad palīdzēt tāpat diezin vai izdosies.
Cita lieta: jebkurš savvaļas dzīvnieks (un nereti arī mājdzīvnieks) cilvēka tuvošanos ar mērķi palīdzēt uztvers kā draudus savai eksistencei un darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu sevi ar zobiem un nagiem. Tādēļ tuvoties ievainotiem dzīvniekiem ir vēl jo bīstamāk.
5.Vai var čūsku turēt mājās? Vai ir bijuši kādi negadījumi, kuri saistīti ar čūskām?
Čūskas, tāpat kā citus Latvijas savvaļas dzīvniekus, mājās turēt nedrīkst. Tāpat arī nevajag tās kaitināt un censties tās noķert un “zīmēties” citu priekšā. Šādas nespeciālistu avantūras nereti beidzas bēdīgi.
6.Sākas ogu un sēņu laiks. Kā izvairīties no čūskām?
Ejot uz mežu, vajag uzvilkt zābakus. Tad ne tikai viegli varēs pārvarēt peļķes, bet arī kājas būs pasargātas no čūsku kodumiem, ja nejauši sanāks uzkāpt tai virsū. Parasti šādos gadījumos koduma vieta reti kad pārsniedz potītes augstumu.
Čūskas labi sajutīs zemes vibrācijas, tādēļ nenāks par skādi reizēm uzkāpt kādam zariņam ar kāju un to pārlauzt, vai stiprāk piesist kāju pie zemes.
Izvēloties atpūtas vietu, der aplūkot potenciālo celmu vai cini, vai to savai atpūtai nav izvēlējusies čūska.
Jebkurā gadījumā noderēs līdzpaņemtais mobilais telefons.
Avots: riga.lv