„Irina, kura 22 dzīvojusi bez vīrieša jau izveidojusies par vieninieci, tāpēc strauji un pilnīgi mainīt savu dzīvesveidu, lai sev līdzās dotu vietu otram cilvēkam, – būtu pārāk radikāla pārmaiņa.
Sievieti stimulē tikai tas, ka viņas meita ir jau izaugusi un izveidojusi savu ģimeni. Irinai ir bail, viņa jūtas viena, tāpēc viņai vajadzīgs ir kāds vietā. Taču aizstāt meitu ar kaut kādu vīrieti, nesanāks.
Bez tam, rodas sajūta, ka sievietei ir bail vēl no kaut kā. Iespējams no tā, ka vīrietis, nedzīvojot kopā, nebūs viņas redzeslokā, viņa nevarēs būt pārliecināta, ka viņš ir uzticīgs viņai. Tāpēc vispirms ir jātiek skaidrībā par savām bailēm.”, – uzskata eksperte.
Kad no iepriekšējām attiecībām atmiņā palikušas negatīvas emocijas –skandālu, strīdu, krāpšanu veidā, tad nez no kurienes uzkritusī brīvība reibina. Nevienam nav jāizdabā, nevienam nav jāatskaitās, ne ar vienu nav jābojā nervi. Taču arī no tādas morālas atpūtas var nogurt.
Agri vai vēlu jebkura slikta pieredze aizmirstas, bet vēlme pēc mīlestības un maiguma sievietē paliek. Saskarsme ar tuviniekiem un draugiem – tas ir jauki, bet kad viena draudzene iet ar savu mīļoto uz kino, bet cita ar vīru pārbauda sava bērna mājasdarbus, ir grūti nedomāt par savu personīgo ģimeni, bet tā jau ir pazīme, ka sieviete ir gatava jaunām attiecībām.
Pats galvenais, nedot šai gatavībai pazust nebūtībā. Nevajag baidīties nezināmā un jau iepriekš pierakstīt nākošajai otrajai pusītei negatīvās īpašības. Tomēr ir jābūt gatavai, ka kaut ko nāksies upurēt, kaut kur meklēt kompromisus. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka atvadas no vientulības – tā ir kaut kā jauna un gaiša būvēšana. Ir vērts papūlēties.