Pēdējo 100 gadu laikā, vērtējot atsevišķus gadus, populārāko zēnu vārdu topa 1.vietā ir bijuši tikai trīs vārdi – Jānis, Daniels un Roberts, savukārt meiteņu vārdu mode ir mainījusies biežāk un topa augšgalā ir pabijuši desmit vārdi – Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija, informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Sanda Rieksta.
Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, CSP izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918.gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem. CSP izpētījusi, ka visilgstošākā bijusi Jāņa popularitāte – šis vārds Latvijā dzimušajiem zēniem visbiežāk dots no 1918. līdz pat 2000.gadam, savukārt ap 2005.gadu līderpozīcijās izvirzījās Daniels, bet pēdējā desmitgadē dzimušajiem zēniem vispopulārākais vārds ir Roberts. Vārds Roberts bijis populārs jau Latvijas pirmās republikas laikā, it sevišķi Vidzemē, vēlāk vārds popularitāti nedaudz zaudēja, tomēr nekad nav izkritis no 100 populārāko zēnu vārdu saraksta.
Jānis un Roberts nav vienīgie ilgdzīvotāji Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu topā. Kopš 1918.gada topu nav pametuši arī tādi vārdi kā Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Vladimirs, Kārlis, Eduards, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Vladislavs un Aleksejs. Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis, Aleksandrs un Andrejs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laika periodos un visos reģionos, piebilda CSP pārstāve.
Vienlaikus daži pirmās brīvvalsts laikā jauno vecāku iecienīti zēnu vārdi zaudējuši popularitāti un pagaidām populārāko vārdu simtniekā nav atgriezušies, piemēram, Arvīds, Jāzeps un Arnolds, savukārt vārds Kārlis, kuram bija līdzīga popularitāte un līdzīgs tās kritums, patlaban atgriezies topa 5.vietā.
Kā skaidro CSP, līdz pat Otrā pasaules kara beigām vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Anna. Kopš 1990.gada Anna atkal ir topa pieciniekā.
20.gadsimta 40.gadu beigās Latvijā vispopulārākais meiteņu vārds bija Dzintra, taču šī vārda popularitāte bija īsa, jo ap 1970.gadu tas pameta topu un pagaidām uz neatgriešanos. Savukārt ap 1950.gadu Latvijā meiteņu personvārdu topa 1.vietā nokļuva vārds Valentīna.
CSP ir izpētījusi, ka no 50.gadu vidus līdz 1975.gadam meiteņu vārdu topa 1.vietā secīgi bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica no citām PSRS republikām iebraukušie iedzīvotāji, jo Vidzemē, kur iebraucēju īpatsvars bija zemāks nekā citos reģionos, šajā periodā 1.vietā bija citi vārdi, piemēram, Anita, Inese un Inga.
Turpmākajos desmit gados jeb no 1980. līdz 1995.gadam vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Kristīne, bet kopš 1995.gada topa 1.vietā bijusi Laura, Anastasija un Sofija.
CSP norāda, ka daudzi no patlaban populāriem meiteņu vārdiem, piemēram, Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza ir bijuši populāri pirmās brīvvalsts laikā. “Lai gan 20. un 30.gados tikpat populāri vārdi bija Milda, Alma, Tekla, Zelma un Herta, tomēr tie zaudējuši savu popularitāti ap 1935.-1940.gadu un pagaidām nav atgriezušies jaundzimušo meiteņu vārdu modē,” skaidroja Rieksta.
Savukārt vārdi, kas bija populārāko desmitniekā ap 1930.-1935.gadu, piemēram, Velta, Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina izkrita no 100 populārāko vārdu topa no 1955.gada līdz 1965.gadam un pagaidām nav atgriezušies topā.
Avots: mixnews.lv