Domājot tu neatrisini problēmas, domājot tu tās radi. Atrisinājums vienmēr rodas, kad tu izej no domāšanas un ieej Klusuma un absolūtas klātbūtnes stāvoklī, kaut tikai uz acumirkli. Tad, nedaudz vēlāk, kad doma atgriežas pie tevis, pēkšņi notiek radošā apgaismība, kuras iepriekš nav bijis. Atmet pārlieku lielo domāšanu un tu redzēsi, kā viss apkārt mainās.
Visu to, ko, jūsuprāt, pasaule negrib jums dot, jūs pats negribat dot pasaulei. Pamēģiniet vairāku nedēļu laikā dot citiem to, kas, jūsuprāt, pietrūkst jums. Paslavējiet citus cilvēkus, izsakiet savu atzinību, izrādiet rūpes un vērojiet kā mainās jūsu dzīve. Jūs sapratīsiet, ka patiesībā jums jau ir visas tās lietas, par kurām jūs sapņojat, jo kā gan citādi jūs varētu ar to visu dalīties?
Pārpilnība atnāk tikai pie tiem, kuriem tā jau ir, tāpēc, ka tā vispirms ir iekšējs stāvoklis. Atvērt pārpilnības avotu sevī palīdzēs pateicības prakse.
Vēlies saprast, kas patiesi ir tavs – atlaid visu un tavējais paliks pie tevis. Kad tu atmet gaidas par to, ka cilvēks, situācija, vieta vai priekšmets apmierinās tevi, tev ir vieglāk būt tagadnes mirklī, tāpēc, ka tu vairs negaidi nākošo mirkli.
Vai esat redzējuši ozolu stresa stāvoklī vai delfīnu, kurš ir nomāktā stāvoklī? Vai vardi ar pazeminātu pašvērtējumu? Kaķi, kas nespēj atslābināties? Varbūt putnu, kas ir apvainojies? Mācieties no dzīvniekiem dzīvot tagadnē un būt mierā ar esošo.
Avots: http://www.slowyogalife.com