Pēdējos gadus laikapstākļi nebeidz sagādāt pārsteigumus – ziemas vietā ir ieildzis rudens, vasara sākas ar pusotra mēneša nokavēšanos, un nevar saprast, kas gaidāms tālāk. Taču gluži nesen izskanējusi informācija, ka nākamā ziema būs aukstākā un sniegainākā pēdējo 100 gadu laikā. MKE aptaujājis vairākus sinoptiķus un laika prognozētājus, lai noskaidrotu. cik šī prognoze ir reāla.
Eiropā pat līdz -30
Viens no autoritatīvākajiem klimatologiem, kas atbalsta šādu prognozi, ir brits Džeimss Medens. Galvenais iemesls, kāpēc gaidāmā ziema būs auksta un ilgstoša, pēc Medena domām, ir strauja temperatūras paaugstināšanās Klusajā okeānā. Tā pēkšņi ir paaugstinājusies par vienu grādu, un tas izraisījis arktisku gaisa masu izveidošanos virs Eiropas. Izsakoties vienkāršākiem vārdiem, tuvākos mēnešus aukstais ziemeļu vējš valdīs praktiski visā Eiropā, līdz ar to mīnus 25-30 grādi lielākajā Eiropas daļā var kļūt par normālu parādību.
Taču igauņu meteorologi ir noskaņoti optimistiskāk un nekādus ilglaicīgus aukstumus neprognozē.
“Patlaban vēl ir grūti spriest, kāda būs ziema. Klimatiskās kartes tiek sastādītas tikai mēnesi uz priekšu, taču mēs paredzam, ka viss būs normas robežās,” saka sinoptiķe Valentīna Judakova. Pirmās salnas gaidāmas jau oktobra beigās, taču novembrī mūs atkal gaida siltuma viļņi, un temperatūra dienā paaugstināsies līdz desmit grādiem.
Sinoptiķe atzīmē, ka arī par sniega daudzumu spriest ir pāragri, taču viņa ir pārliecināta, ka tā būs apmēram tāda pati, kā iepriekšējā.
“Vislielākais aukstums ir gaidāms janvārī un februārī. Būs dienas, kad termometra stabiņš nokritīsies līdz mīnus 20 grādiem un pat zemāk, bet tā būs īslaicīga parādība uz pāris dienām. Pēc tam atkal sekos siltāks periods, bet pēc tam atkal var būt īslaicīgs sals. Taču baidīties no tā, ka sals būs spēcīgs un visas ziemas garumā, nav vērts,” Judakova mierina.
Ne šis, ne tas
Savukārt latviešu fenologs Vilis Bukšs, kurš laika zīmes vēro jau 40 gadus, ir sastādījis savu novērojumu dienasgrāmatu. Tā ir balstīta uz viņa vecmāmiņas stāstiem, kura dzīvojusi pirms simts gadiem, kā arī uz zināšanām, kas mantotas no senčiem, starp kuriem ir gan latvieši, gan slāvi, gan igauņi.
“Ja lūkojamies uz oktobri, kura zīmes jau norāda uz ziemu, tad noteicošais būs 23. oktobris. Ja šajā datumā būs sniegs, tad arī ziema būs bagāta ar sniegu. Ja 23. oktobrī sniega nebūs, tad, saskaņā ar laika zīmēm, arī ziemā tā būs maz. Novembrī svarīgs 10. un 25. datums, kad arī jāvēro laiks,” skaidro Bukšs.
Viņš arī piebilst, ka, spriežot pēc lapu krišanas 14. oktobrī, ziema būs īsa, taču janvārī un februārī sals var iestāties uz dažām dienām. Tāpat ir gaidāmas arī stipri vēji un pat sniega vētras.
“Spriežot pēc tā, ka lapas vispirms krīt no koku galotnēm, var teikt, ka ziema būs ne šis, ne tas – būs gan sniegs, gan lietus, gan sals, gan siltums. Kopumā ņemot, slikta ziema,” izsakās laika pareģis.
“Ja spriež pēc egļu čiekuriem tad ziemas otra puse būs auksta un ar sniegu,” apgalvo Bušs.
“Ja apkopojam visas laika zīmes un vērojumus, tad šajā ziemā gan sniega būs vairāk, gan sali būs spēcīgāki, salīdzinot ar ziemām pēdējo piecu gadu laikā. Sali būs īslaicīgi, taču spēcīgi. Uz to norāda arī lietainais rudens.”
Vilis Bušs prognozē, ka decembrī līdz katoļu Ziemassvētkiem un pat Jaunajam gadam diez vai gaidāms aukstums. Maksimums varētu būt mīnus 10-15 grādi. Taču janvārī un februārī periodiski temperatūra var nokristies līdz mīnus 20-25 grādiem, vietām pat līdz mīnus 30 grādiem.
Avots: vesti.lv