Iegurņa pamatne pēc dzemdībām.
Maksts izeja, vai tā tiek iegriezta vai ne, dzemdību laikā pārcieš lielu iestiepumu. Šuves vismaz pāris dienas, līdz uzsūksies vai tiks izņemtas, radīs neērtības. Muskuļi var būt traumēti un satūkuši. Kāju kustību, klepus, šķavu vai cita iemesla izraisīts paaugstināts iekšējais spiediens uz starpeni, liek tai jūtīgi reaģēt. Tūlīt pēc dzemdībām, ja mēģināsiet savilkt starpenes muskuļus, jūs varat pat sabīties. Jūs nejutīsiet, vai to spējat un pirmās pāris dienas, iespējams, jums būs grūtības kontrolēt urināciju. Muskuļi var būt ieplēsti, tiem var būt atrautas nost tos darbinošās nervu šķiedras. Reizēm muskuļi viduslīnijā – kur tie savā starpā savienojas, var būt pašķīrušies, tāpat kā tas var gadīties ar vēdera muskuļiem. Tomēr šīs traumas reti mēdz būt tik smagas, ka vingrināšanās stāvokli nespēj uzlabot.
Muskuļu sašūšana atjaunos tikai uzbūvi, bet neatjaunos pareizu darbību. Ir nepieciešama vingrināšanās, lai muskuļi atgūtu savas balsta un kontroles spējas. Aktīva vingrināšanās palīdzēs atjaunot nervu šķiedru pievienošanos traumētajām muskuļu šķiedrām. Kontrole pār nervu un muskuļu darbību būs jāmācās no jauna. Lai jūs mierina doma, ka maksts savilcējmuskulim ir lielas iespējas atjaunot spēju savilkties, ja vien jūs cenšaties. Ja ne, jūs visdrīzāk pievienosieties lielākajai daļai sieviešu, kas cieš no kādas ginekoloģiskas vainas – maksts sienu vaļīguma, kairināta urīnpūšļa, nespējas pilnībā iztukšot pūsli, uztraukuma nesaturēšanas, aizcietējumiem, sāpīga dzimumakta, vai citām iegurņa orgānu disfunkcijas pazīmēm.
Ja dzemdības ir noritējušas veiksmīgi un iegurņa starpene ir tikai izstiepta, atveseļošanās noritēs ātrāk.
Starpenes muskuļu vingrinājumu uzdevums ir palīdzēt tiem saglabāties stipriem un grūtniecības laikā, kad iegurņa pamatne kļūst aizvien vaļīgāka, bet dzemde aizvien smagāka, labāk balstīt augli un iegurņa orgānus. Vingrināti muskuļi ir veselīgi un elastīgi. Dzemdību laikā, kad bērns ceļo muskuļiem cauri, tie ļauj dzemdei un makstij vieglāk ieplesties un labāk pakļaujas kontrolei un atslābināšanai. Asinsrite vingrinātos muskuļos ir labāka, tāpēc tie kļūst pietiekami elastīgi, lai netraumēti pārvilktos pāri bērna galviņai, jo muskuļu šķiedras ir pietiekami apgādātas ar barības vielām un skābekli. Lielākā vingrināšanās vērtība ir tūlīt pēc dzemdībām, atveseļošanās periodā. Jums būs vieglāk atjaunot muskuļu funkcijas, ja jūs iemācīsieties tos sasprindzināt vēl pirms maksts izeja dzemdību laikā ir pārstiepta, muskuļi vaļīgi un vairs neklausa.
Kad vingrināsieties atslābināt starpenes muskuļus, dariet to paredzamajā dzemdību pozā. Neraizējieties, ja šo darbu lasāt jau pēc dzemdībām, labas lietas uzsākt nekad nav par vēlu, un kādai no jums tas var izrādīties īpaši svarīgi.
Tikpat svarīgi kā savilkt slēdzējmuskuļus, būtu jāprot tos atbrīvot. Dzemdību laikā atbrīvot starpeni ir nepieciešams tik pilnīgi, cik vien tas iespējams.
Dzemdību pirmajā posmā dzemdes kakls paplašinājās līdz tādai pakāpei, ka bērns spēj tam izspraukties cauri.
Dzemdību otrajā posmā bērns beidzot ir ceļā un jūs varat ņemt aktīvu dalību, kas dod jums tik nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un jaunu entuziasma vilni, pēc ilgajām gaidīšanā pavadītajām atvēršanās perioda stundām.
Pierastā poza sievieti noguldot uz muguras, kas ir ērta dzemdību pieņēmējam, sevišķi, ja gaidāma instrumentāla iejaukšanās, nebūtu vēlama vairāku iemeslu dēļ. Kad atpūšaties starp kontrakcijām, izstaipiet kājas, izkustiniet pēdas. Ja būsiet uz dzemdību galda, kājām būs paredzēti kāpšļi, kuru novietojums būs ērts vecmātei, ne vienmēr jums. Ja jūtaties neērti, prasiet, lai kāpšļus novieto jums ērtāk.
Veiksmīgai dzemdību izstumšanas posma norisei nozīmīgāka ir mierīga, paļāvīga pārliecība par to, ka jūsu ķermenis ir labā fiziskā stāvoklī, ka jūs spējat saskaņoti savilkt un atslābināt muskuļus, nekā maksimāla fiziska spēka un galējas piepūles pielietojums. Ja vēdera muskuļi ir vāji, daļa no izstumjošā spēka tiks tērēta velti, ja vienlaikus pilnīgi neatslābināsiet starpenes muskuļus. Neatslābuši iegurņa pamatnes muskuļi stipri kavēs bērna galviņas virzību pa dzemdību ceļiem. Tāpēc spēja atslābināties, kaut arī mazāk instinktīva, tomēr ir daudz svarīgāka, kā izmantotā piepūle izstumjot. Atslābināšanās un piepūle izstumjot ir saistītas tā – jo lielāka ir dzemdību ceļu pretestība un muskuļi mazāk atslābuši, jo spēcīgāk nākas pūlēties un spiest, lai šo pretestību pārvarētu.
Svarīga ir psiholoģiskā sagatavošanās: izprast dzemdību norisi, zināt, kādas izjūtas var jūs pārņemt un ko kurā brīdī varētu darīt, lai palīdzētu. Daļa sieviešu nespēj atbrīvoties, ja jūt spēcīgu spiedienu taisnās zarnas apvidū, kas var atgādināt vajadzību atviegloties. Viņas raizējas, ka varētu tikt izspiests arī zarnu saturs un cenšas to noturēt, līdz ar to starpene paliek saspringta. Spēcīgais spiediens parasti ir vairāk nepatīkams nekā sāpīgs un to varētu mazināt klizma, kas vienlaikus arī veicinās dzemdību darbību. Jebkurā gadījumā viegli piedzemdēt bērnu ir daudzkārt svarīgāk – arī bērna labklājības dēļ – nekā domāt par to, kādā stāvoklī pēc dzemdībām paliek palagi, ka tā kā tā būs jāmazgā.
Raugieties, ka neievelkat pārāk daudz gaisa, tas liks diafragmai noslīdēt zemāk, vēdera dobumā būs mazāk vietas, kas liks vēdera muskuļiem izspīlēties uz āru un to spējas sarauties vājināsies. Parasti šādu spiešanu pavada piesarkusi seja, piepūsti vaigi un tā vēdera muskuļiem uzliek lielu slodzi.
Šajos gadījumos, kad sāk trūkt elpas, dzemdētāja atmet galvu un kad elpa ir ierauta, ceļ to atpakaļ, tā sevi nogurdinot liekās kustībās. Nevajadzīgi spēcīga izstumšana, bieži saukta par ”uzgulšanos kontrakcijai”, ja tiek ilgstoši turēta, vājina asins atplūdi, kas izraisa kaunuma lūpu un taisnās zarnas vēnu izspiešanos – varikozi. Izstumšana ar ilgstošu elpas aizturi mazina asiņu piesātinājumu ar skābekli. Ja jūs izelpojat caur pievērtām lūpām, pieļaujot nelielu gaisa noplūdi, jūs panākat, ka vēdera muskuļi piekļaujas un aptver dzemdi, nevis tiek atstumti nost. Pareizi sakļaujot lūpas, vai ja esat dziedātāja – balseni, jūs panākat, ka arī izelpojot, ribas saglabā noturību. Vienlaikus ar lēnu, plūstošu, kontrolētu elpošanu tiek panākta piepūles efektivitāte. Kāda vecmāte to sauc ”pūt taures”. Vaidi un stenēšana dzemdību izstumšanas posmā nesagatavotām sievietēm palīdz atvieglot elpošanu izstumjot. Vēdera muskuļiem izelpas laikā būtu jātiek sasprindzinātiem un vilktiem uz iekšu. Stenēšana, ar kādu sportisti met šķēpu vai grūž lodi, arī noder kā piemērs teiktajam.
Svarīgākais ieteikums izstumšanas posmā ir spiest tikai tad, ja nekādi nespējat pretoties vajadzībai to darīt.
Ir ļoti svarīgi, lai jūs izprastu, ka galviņas dzimšanas brīdī vajadzētu atturēties no spēcīgas spiešanas.
Iegaumējiet: Visu izstumšanas posmu atslābiniet starpeni. Nesavelciet muskuļus, neaizturiet izeju, arī ja jūtat rektālu spiedienu, kāds rodas pie vēdera izejas, arī iestiepjoties maksts izejai. Atbrīvojiet visus slēdzējmuskuļus, atslābinieties. Nesasprindziniet seju, žokļus un neaizturiet elpu, izelpojiet caur pievērtām lūpām.
Izstumjošo spēku virziet zemu lejup un uz priekšu. Celiet spiedienu vēderā, nevis sejā. Nesasprindzinieties tik traki, ka acis pārgriežas, tā jūs varat palaist garām bērna dzimšanas brīdi!
Pāris reižu dziļi paelpojiet starp kontrakcijām, lai asinis piesātinās ar skābekli. Kad izstumiet, lēni izelpojiet caur sakniebtām lūpām.
Ja jūs aicina atturēties no izstumšanas, ērti atslābinieties un elsojiet. Šinī brīdī atturieties pielikt pūles, lai dzimšana varētu noritēt maigi.
Dzemdības ir reizē beigas un sākums. Garā gaidīšana ir beigusies, tāpat arī fiziskās grūtības un priecīgais satraukums dzemdību laikā, bet gada straujākās pārmaiņas un spriedze līdz ar bērna piedzimšanu tikai sākas. Pēc dzemdībām jūsu galvenais uzdevums ir, cik ātri vien iespējams, atjaunot savu organismu līdz stāvoklim, kādā tas bija pirms grūtniecības.
Avots: http://www.bernuarsts.lv/