Mediju personības tik cenšas kaut ko izdabūt no Galkina.
Protams, pēc četrdesmit septiņus gadus vecā aktiera izbraukšanas no valsts par viņu sākās dažādas runas, pārsvarā ne tās labākās. Pats piemērotākais laiks analizēt un izdarīt secinājumus: kurš paliek tavs draugs un kurš nē. Vispār jau nekā neparasta, ja pacenšas noskaidrot, kādas pārsvarā ir tā saucamās mediju personības.
Tā piemēram, Ksenija Sobčaka paziņoja, ka neraugoties ne uz ko, Pugačovai kaut kad tiks piedots dzimtenē. Bet Maksimam slava neesot tik liela, un viņam atgriešanās mājās būšot krietni sarežģītāka.
Sobčaka pat neaplūkoja variantu, ka ar laiku cilvēku viedokļi var mainīties. Un, iespējams, ka aktieri nāksies pat palūgt atgriezties dzimtenē. Nu ko, redzēsim, kā būs.
Vispār jau Maksima aizbraukšana no savas valsts atklāja daudz interesanta par viņa bijušajiem kolēģiem un paziņām. Bet labāk vēlāk, nekā nekad. Cilvēkus ap sevi vajag iepazīt labāk. Īpaši, ja īstenībā tie izrādās tikai tādi patrioti ar masku un par algu.
Kolēģu atbalsts
Apburošā Laima Vaikule atbalstīja ne tikai Maksimu Galkinu, bet visu viņa ģimeni. Viņa pievienojās Vladimira Presņakova un Kristīnas Orbakaites atbalsta vārdiem.
Arī Igors Nikolajevs nestāvēja malā un izteicās par to, ka daudzi bijušie paziņas un darba kolēģi tagad sākuši Maksimam burtiski neuzrunāt, it kā tie būtu nepazīstami. Kaut gan iemesls, protams, visiem ir zināms.
Daudzi izsaka atbalstu Galkina ģimenes aizbraukšanai no savas dzimtenes. Tikai ne visi no viņiem var darīt to publiski.
Kā bija rakstīts uz ķēniņa Zālamana gredzena „un arī tas pāries”. Atliek vien cerēt, ka tas notiks ātrāk, nekā mēs domājam. Tāpēc novēlēsim Maksimam pacietību, neatlaidību, daudz jaunu skatītāju un klausītāju. Mūsdienu pasaulē vajag pēc iespējas vairāk tādu cilvēku, kas nebaidās teikt patiesību, pat, ja tā nav pa prātam visiem.