Izskatās pēc laimīgas ģimenes, bet patiesība liek uzmesties zosādai!
Kāda ģimene no Lielbritānijas dalījās šajā fotosesijā un sirdi plosošā stāstā – pāris sagaidīja bērniņu, kuram nebija cerību izdzīvot. Tomēr tika sarīkota šāda fotosesija…
Fotogrāfijās mamma Heilija Raisa, tētis Kevins Mārtins un vecākās meitas uz rokām tur mazo meitenīti. Ģimene padalījās, ka šī rīcība viņiem palīdzēja pārdzīvot lielo zaudējumu. “Jums var šķist, ka rīkojamies drausmīgi, bet, ja esat piedzīvojuši ko līdzīgu, spēsiet mūs saprast,” stāsta Heilija.
Viņi zināja, kas ir sagaidāms. Šis ir tieši tāds notikums, kuru nespēj neviens ietekmēt. Izrādījās, ka Sidnijai ir Edvardsa sindroms, reta iedzimta ģenētiska slimība, kas izraisa virkni dažādu kroplību. Mazulītei nebija ne mazāko izredžu uz izdzīvošanu. Ārsti to saprata jau tad, kad Heilija bija 20. grūtniecības nedēļā.
Vecāki jau laikus gatavojās bēdīgajam iznākumam, tomēr atzina, ka zaudējums izrādījies pārāk smags. “Sidnija vēl nebija piedzimusi, bet mēs jau zinājām, ka ilgi viņai nav lemts. Mēs gribējām pavadīt laiku kopā, turot viņu rokās. Vēlējāmies viņai dāvāt mīlestību nevis skatīties, kā meitiņa cieš reanimācijā, nespēdami bērnam pat pieskarties,” stāsta sieviete.
Sidnija piedzima 2016. gada 11. aprīlī, sava tēva dzimšanas dienā un nomira tikai stundu pēc nākšanas pasaulē. Kevins, Heilija un viņu meitas pavadīja ar mazulīti divas dienas, tad uzaicināja brīvprātīgo fotogrāfu komandu. “Mums ļoti iepatikās doma par labu, profesionālu foto sesiju. Kad pēc 4 nedēļām saņēmām fotogrāfijas, tas patiešām mums palīdzēja,” paskaidro Heilija.
“Tajā brīdī tu vari no tā neko nesaprast, vari negribēt aplūkot fotogrāfijas, jo ir ļoti sāpīgi, bet pēc pāris mēnešiem kļūst skaidrs – tā ir vienīgā piemiņa, kas jums ir palikusi. Būt kopā ar Sidniju kaut vai stundu ir lielākais, uz ko varējām cerēt, un esmu ļoti pateicīga, ka atmiņai mums ir šīs skaistā bildes…”