Ja vīrietis pazemo un apvaino savu sievieti, ar laiku viņš visu var pazaudēt. Un te nav nekādas “mistikas”. Parasta psiholoģija un dzīves filosofija.
Akadēmiķis Ļevs Landaus bija ģeniāls zinātnieks. Taču diemžēl viņš mēdza vērpt intrigas ar dāmām un veda tās mājās, pat tad, kad tur bija sieva.
Cars Aleksandrs Otrais ļoti daudz ko izdarīja Tēvijas labā. Taču savu mīļāko ar bērniem izmitināja savā pilī, istabās tieši virs savas sievas guļamistabas.
Puškins mīlēja savai sievai stāstīt par savām jautrajām nakts izklaidēm – par to, kur un ar ko pavadīja laiku.
Akadēmiķim pēc tam uzbrauca mašīna un viņš kļuva par bezpalīdzīgu invalīdu. Protams, viņa sieva viņu kopa. Kas tad vēl to būtu darījis?
Aleksandru Otro nogalināja teroristi, viņam spridzeklis norāva kājas, un tā viņš no savas mīļākās pat nepaspēja atvadīties.
Puškins arī mira sievas rokās pēc sava nāvējošā dueļa… Un tādu piemēru ir daudz.
Šie varenie pasaules ļaudis darīja pari savām sievām un lika tām ciest. Bet sievas viņus mīlēja no visas sirds. Ne jau ļaunais liktenis vai Augstākie spēki tos sodīja. Viss noslēpums vien tajā, ka viņi savas sievas pazemoja, lika justies zemākām par zemi. Un sieviete pārstaja būt draugs, uzticams partneris un uzticības persona. Viņa kluva par kaut ko līdzīgu verdzenei Izaurai, kā suns, kuru saimnieks var iekaustīt vai paglaudīt. Jebkurā gadījumā, no viņas nekautrējās, no vergiem jau nemēdz kautrēties.
Sieva pārstāja būt draugs, kļuva par kalponi. Par zemākas kārtas būtni, kā agrāk teica. Savukārt pats vīrietis sevi nolēma vientulībai, jo bija pazemojis pašu tuvāko cilvēku.
Viņam vairs nebija tuvākā cilvēka ar kuru dalīties savās slēptākajās domās, kurš grūtā brīdī atbalstītu, dotu padomu, pierunātu atteikties no kļūmīga soļa… Bija draugs – kļuva vergs. Bija biedrs – kļuva mājdzīvnieks. Un vienmēŗ šajos apstākļos vīrietis pats sev atņem pašu galveno – atbalstu.
Tāpēc, ka tas, ko neciena, nav nekāds atbalsts. Vienkārši uzticams vergs, ne draugs.
It kā laulībā un tomēr – vientuļš. Vientuļš, tātad viegli ievainojams. Tātad viņam var uzbrukt, viņu var apmānīt, apzagt. Viņam jācīnās vienam. Bet varēja būt blakus draugs. Neviens neaizvietos īstu sievišķīgu atbalstu, viltību, intuīciju, spēju redzēt un saprast zīmes un just cilvēkus.
Tāpēc īsti veiksminieki saudzē un sargā savu sievieti. Tas ir viņu īstākais draugs, ne vienkārši sieva vai iemīļotā. Pazemojot otru, tu pazemo pats sevi un kļūsti vājš, par prieku ienaidniekiem. Un kļūsti vientuļš, neaizsargāts un vājš.
Cieņa pret sievieti ir veiksmes un ilgmūžības ķīla. Un nav grūti nodarīt pāri mīlošajam.
Ir viegli nesaudzēt. Tikai pēc tam vairs nebūs ko zaudēt…