Apspiesta agresija neļauj priecāties.
Agresija – spēks, kas piemīt visām dzīvām būtnēm. Tā ir uzbudināmība, kas ir vajadzīga savu vēlmju realizācijai un pašaizsardzībai. Pilnībā apspiesta agresija atņem dzīvesprieku un drosmi, turklāt kļūst par apslēptu „kodolsprādzienu”.
Kā palīdzēt bērnam iemācīties sadzīvot ar savu agresiju, neapspiežot to, bet tajā pašā laikā nesagraujot apkārtējos?
Galvenais: atpazīsti emocijas un bērna vēlmes, pasakot tās skaļi: „Tu dusmojies, tu esi aizvainots, tev gribētos iesist, tu gribētu…” Bez izsmejošas intonācijas.
Soļi:
• Palīdzēt ievirzīt agresiju: ļaut piesist kāju pie zemes, iesist spilvenam, ierūkties, saburzīt papīra lapu un aizmest to utt. Galvenais neierobežoties tikai ar aizliegumu „nomierinies”.
• Neatstāt bērnu vienu ar savām emocijām. Palīdzēt tās izdzīvot – būt klāt. Ja bērns vēlās būt viens, atļaut, bet būt sasniedzamā tuvumā.
• Izrunāt bērna neapmierinātību – to, kas apbēdināja bērnu un lika viņam ciest, viņa sāpes.
• Izrādīt līdzjūtību un nožēlu – „man žēl, ka sanāca ne tā, kā vēlējies”. Dot iespēju būt bēdīgam un izraudāties.
• Nedaudz nogaidot, padomāt kopā ar bērnu, ko viņš var darīt, lai realizētu savu vēlmi – kaut daļēji. Novirzīt uzmanību un enerģiju darbībā.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!