Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko svin lielā daļā valstu un īpaši aktuāla šī diena bija sociālisma laikā. Saskaņā ar leģendu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.
Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludina februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. 1910. gadā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosina svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Sākotnēji šo dienu dažādās valstīs svin dažādos datumos. 1913. gadā Vācijā to svin 12. martā, Šveicē un Nīderlandē – 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā – 2. martā. 1914. gadā lielākā daļā Eiropas valstu sieviešu dienu sāk svinēt 8. martā. Padomju Krievijā 8. martu nolemj atzīmēt sākot ar 1921. gadu. 1966. gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākā Padome Starptautisko sieviešu dienu pasludina par valsts svētkiem un brīvdienu. 1945. gadā, kad Latvija nonāk Padomju Savienības sastāvā un padomju funkcionāri sāk aktīvi ieviest „jaunās padomju tradīcijas”, 8. marts arī Latvijā kļūst par svinamu dienu. 1990. gadu sākumā, Latvijai atgūstot neatkarību, saistot svētkus ar PSRS okupācijas mantojumu, Starptautisko sieviešu dienu pārstāj svinēt. Kopš 2008. gada tā atkal atzīta par atzīmējamu dienu.
Mūsdienās šos svētkus tādā vai citādā formā atzīmē lielā daļā pasaules valstu. Citās tā ir oficiāla svētku diena, lielā daļā nav, bet tik un tā ir novērojama. Lai arī vispopulārākie šie svētki tomēr ir bijušajās sociālistiskā bloka valstīs, kur to nozīme mūsdienās bieži vien raisa diskusijas, kas vairāk sakņojas nepatikā pret visu, kas saistīts ar sociālismu, nebūt nav tā, ka tie ir tikai komunistu vai padomju nostaļģijas mocītu cilvēku svētki. Nozīme šiem svētkiem ir tādās valstīs, kurās dzimumu līdztiesības līmeni varētu vēlēties augstāku, kā, piemēram, Indija un Pakistāna, vai Irāna, kur šajā dienā 2007. gadā izcēlās sadursmes ar policiju. Un, ja aizmirstam fonu, tad tie ir svētki, kuros varam iepriecināt dāmas!