Visas attiecības kaut kur balstās. Tas var būt kaut kas, kas nāk no iekšienes – vēlme, tiekšanās, pievilkšanās, interese. Tādā gadījumā, attiecības ir tāpēc, ka gribu! Tomēr ne visās attiecībās var to novērot. Dažkārt cilvēkus tur ārēji impulsi. Dažkārt kaut kas cits. Bet kas ir „cits”?
Par mirušām attiecībām var saukt tādas attiecības, kas ir psiholoģiski sevi izsmēlušas. Vairs nav vietas ne jūtām, ne pievilkšanās spējai. Tā ir metafora, taču parāda, ka attiecībām nav turpinājuma, tās neattīstās, vairs nerada labas sajūtas vienam (abiem) partnerim/iem. Tās vairs nav attiecības, tāpēc, ka Gribu, bet tāpēc, ka Vajag. Jautājums ir tikai tajā, kas satur šādās attiecībās?
Mirušas attiecības bieži no ārpuses izskatās bez konfliktiem, bet arī dzīves un jūtu tajās nav. Ja kritērijs pārdomām ir strīdi – tas vēl ir labs signāls. Kamēr cilvēki strīdas, tikmēr viņiem rūp un viņi vēlās kaut ko mainīt, tādām attiecībām vēl ir perspektīva.
Mirušu attiecību tipiskākie kritēriji:
• vienaldzība, nevēlēšanās neko pierādīt,
• vientulības sajūta divatā. Partneri dzīvo kā kaimiņi, bez emocionālas tuvības,
• paralēlā dzīve. Katrs dzīvo savu dzīvi,
• nevēlēšanās kaut ko mainīt, lai arī attiecības neapmierina,
• nav emocionālas saiknes,
• nav kopīgu nākotnes plānu,
• nav seksuālas pievilkšanās starp partneriem.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!