Garais klepus ir augsti infekcioza akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags klepus, kurš var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk.
Cilvēki ir vienīgais infekcijas rezervuārs. Inficētiem pieaugušajiem var būt ļoti viegli slimības simptomi, taču viņi var izdalīt slimības izraisītāju nedēļām ilgi, tādējādi inficējot apkārtējos uzņēmīgus indivīdus.
Infekcija izplatās gaisa pilienu ceļā, slimības simptomi attīstās vidēji pēc 10 dienām kopš inficēšanas. Tipiskā klīniskā aina (mokošas krampjveida klepus lēkmes) parasti tiek novērota maziem bērniem. Zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par sešiem mēnešiem, raksturīgs klepus var neattīstīties, toties viņiem var tikt novērota aizdusa un pat elpošanas apstāšanās, turklāt, nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, viņiem ir ievērojamas izredzes nomirt no šīs slimības.
Saslimušajiem bērniem bieži attīstās arī tādi sarežģījumi kā plaušu karsonis, atelektāze (plaušu audu stāvoklis, kad alveolas nesatur gaisu, tādēļ to sieniņas saplok), svara zudums, trūces, krampji, encefalopātija (ar galvas smadzeņu bojājumu saistīts stāvoklis, kas attīstās, visticamāk, sakarā ar nepietiekamu organisma audu apgādi ar skābekli) u.c. Slimības ilgumu var samazināt antibiotiku terapija, sevišķi gadījumos, kad ārstēšanu uzsāk agrīnajā slimības posmā.
Slimības profilakses pamatā ir vakcinācija, taču imunitātes izveidošanai un uzturēšanai ir nepieciešams noteikts vakcīnas devu skaits (pamatvakcinācijas kurss un balstvakcinācijas). Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, vakcinācijai pret garo klepu tiek lietotas kombinētās vakcīnas.